Tālais ceļš līdz iecirknim 25
Attālums līdz vēlēšanu iecirknim nereti ir ievērojams šķērslis arī tad, ja cilvēks patiešām dzīvo novadā, kurā ir deklarēts. Piemēram, 2013. gada pašvaldību vēlēšanās zemākā vēlētāju aktivitāte (32,3%) bija Bauskas novadā, un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība) to skaidro ar vēlēšanu iecirkņu izvietojuma problēmu. “Saeimas vēlēšanās daudzi iedzīvotāji no pagastiem izmanto iespēju nobalsot Bauskā, jo atbraukuši uz pilsētu iepirkties vai apmeklēt kādu izklaides pasākumu. Pašvaldību vēlēšanās nav šādas iespējas, jo jābalso sava pagasta iecirknī. Uz pilsētu vēl kursē sabiedriskais transports, bet uz pagastu centriem satiksme ir minimāla,” atzīst Ābelnieks. Saeimas vēlēšanās, kad iespējams balsot jebkurā iecirknī, vēlētāju aktivitāte Bauskas novadā bija krietni augstāka, 2014. gadā nobalsoja vairāk nekā 55% balsstiesīgo pilsoņu. Pēc Ābelnieka domām, CVK varētu ieviest opciju, ka pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji drīkst balsot jebkurā no sava novada iecirkņiem.
Bauskā nesen viesojies politologs Ivars Ījabs, un arī viņam nācies uzklausīt iedzīvotāju sūdzības, ka vēlēšanu iecirkņi laukos ir grūti sasniedzami. “Ja cilvēkam līdz vietējai skolai, kurā ierīkots vēlēšanu iecirknis, jābrauc vairāk nekā desmit kilometri, viņam var pietrūkt motivācijas mērot tik tālu ceļu,” secina Ījabs. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldību vēlēšanas notiek jūnijā, un skaistā vasaras dienā cilvēkiem ir virkne citu iespēju, kā pavadīt laiku: rušināties mazdārziņā, doties uz pludmali utt. Vēlēšanu iecirkņa apmeklējums daudziem nebūs prioritāte. CVK pārstāve Kristīne Bērziņa gan uzsver, ka nav pārliecinošu pierādījumu laika apstākļu ietekmei uz vēlētāju aktivitāti. “Arī par vēlēšanām rudenī kāds varētu teikt, ka mazāk cilvēku aizies vēlēt, jo jāpiedalās, piemēram, rudens talkā vai ceļi līdz iecirknim ir grūti izbraucami. Latvijā pašvaldību vēlēšanas vairākkārt notikušas martā, bet arī tolaik vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bija zemāka nekā parlamenta vēlēšanās. Noteicošais faktors dalībai vēlēšanās ir motivācija. Ja cilvēks ir motivēts piedalīties vēlēšanās, viņš piedalās; ja ne, tad atrod ieganstus un attaisnojumus, kāpēc nav piedalījies,” uzsver Bērziņa.
