Pietrūkst motivācijas 25
Pašvaldību vēlēšanas parasti ir mazāk apmeklētas nekā parlamenta vēlēšanas, un šāda tendence ir vērojama ne tikai Latvijā. “Daudzās pašvaldībās vēlētājiem trūkst motivācijas piedalīties vēlēšanās, jo šķiet, ka tur tāpat viss ir skaidrs, pietrūkst īstas sacensības un intrigas par vēlēšanu iznākumu,” secina sociologs Kaktiņš. Šajā ziņā lielāka intriga gaidāma Rīgā, kur vēlēšanas izšķirs, vai pie varas noturēsies līdzšinējā pilsētas vadība ar Nilu Ušakovu priekšgalā. Pagājušoreiz vēlētāju aktivitāte Rīgā (55%) bija krietni lielāka nekā valstī kopumā, un arī šoreiz iespējams līdzīgs scenārijs. “Jo lielāka ir politiskā konkurence, jo aktīvāk cilvēki piedalās vēlēšanās,” uzsver politikas pētniece Iveta Kažoka. “Daudzās pašvaldībās, it sevišķi nelielās, nav izteikta dalījuma starp varas partijām un opozīciju, tādēļ vēlētājiem nav īpaši lielas izvēles. Ja cilvēkiem nav sajūtas, ka viņu balsojums kaut ko ietekmēs, balsošanas dienā viņiem var pietrūkt motivācijas mērot ceļu uz vēlēšanu iecirkni.”
Vēlētāju aktivitāti samazina arī tas, ka pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji var balsot tikai vienā konkrētā iecirknī atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kad iespējams nobalsot jebkurā iecirknī. Daudziem vēlētājiem tas ir nopietns apgrūtinājums, jo viņi dzīvo tālu no deklarētās dzīvesvietas, bieži vien pat ārzemēs. “Ja vēlētājs ikdienā dzīvo vai strādā ārvalstīs, tad maza iespēja, ka vēlēšanu laikā viņš atbrauks uz Latviju, lai nobalsotu,” atzīst CVK Informācijas daļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Arī tepat Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas dzīvo Rīgā vai tās apkaimē, bet joprojām deklarēti sava dzimtā novada teritorijā un attiecīgi iekļauti tā vēlētāju sarakstos. Kā liecina SKDS aptaujas dati, 20% aptaujāto pilsoņu faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no deklarētās dzīvesvietas adreses. Maz ticams, ka vēlēšanu dienā kāds Rīgā dzīvojošs latgalietis dosies atpakaļ uz dzimto ciemu, lai ievēlētu pašvaldību, kas nekādi neietekmēs viņa dzīvi.
