Iepriekš skolu tīkla kārtošanā spiediens bija uz vidusskolu samazināšanu, tagad sāk ķerties arī pie pamatskolām un pat sākumskolām 121
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apmēram mēnesi jau darbojas darba grupa, kurā gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan pašvaldību pārstāvji tiecas saprast, kā labāk kārtot skolu tīklu. Taču darba rezultātu pagaidām nav: IZM pārstāvji piedāvā savas versijas par to, pēc kādiem kritērijiem kārtojams skolu tīkls, taču, saņēmuši iebildumus, no saviem priekšlikumiem it kā atkāpjas, bet arī ne vienmēr un ne attiecībā uz visiem piedāvājuma punktiem.
Kā liecina neoficiāla informācija, pat tās pašvaldības, kuru vadībā ir “Jaunās Vienotības” (“JV”) pārstāvji, iebilst pret tik drastisku skolu tīkla kārtošanu, kā sākotnēji rosināja ministrija. Kā zināms, gan valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, gan arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ir no “JV”. Abi politiķi uzsvēruši, ka skolotāju algu celšana atkarīga arī no tā, vai izglītības sistēmā tiks veiktas reformas, tostarp samazināts skolu skaits.
Izglītība par saprātīgu cenu
IZM Komunikācijas nodaļa skolu tīklu kārtošanu skaidro tā: “Mēs cenšamies par saprātīgu cenu izveidot izglītības sistēmu, kas garantē augstas kvalitātes iekļaujošu izglītību skolēniem ikvienā Latvijas skolā. Un šis uzdevums ir IZM redzējuma centrā.”
Realitātē tas nozīmē – iepriekš skolu tīkla kārtošanā valdības spiediens vairāk bija uz vidusskolu skaita samazināšanu, bet tagad sāk ķerties arī pie pamatskolām un pat sākumskolām, kurām iepriekš nekādi kvantitatīvie kritēriji netika izvirzīti.
Ministrijas sākotnējais piedāvājums bijis, ka 1.–6. klasēs jābūt vismaz desmit bērniem klasē, tomēr mazajiem bērniem nevajadzētu uz skolu braukt tālāk kā 25 kilometrus. Pagājšnedēļ intervijā Latvijas Radio A. Čakša atklāja, ka desmit bērni klasē tiktu pieļauti tikai pierobežā un reti apdzīvotos reģionos, citviet arī sākumskolā būtu jābūt vismaz 20 skolēniem klasē, turklāt skolā būtu jābūt paralēlklasēm. Kopumā viņa nenoliedz, ka viens no ministrijas piedāvājumiem ir, ka arī pamatskolās būtu jābūt vismaz 180 skolēniem. Šim kritērijam šobrīd neatbilst lielākā daļa Latvijas pamatskolu – tādas ir 178, bet atbilst tikai 72 pamatskolas.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izrēķinājusi: lai skola varētu izdzīvot, pietiekot ar 70 skolēniem, tomēr drošāk skolas pastāvēšanai būtu vismaz 90 skolēnu. Šiem kritērijiem neatbilst attiecīgi 49 un 85 no Latvijas pamatskolām.
“Neatbilstošās” pamatskolas lielākoties gan nevis slēgtu, bet pārveidotu par sākumskolām, tātad par skolām līdz 6. klasei, kaut iespējams arī variants, ka būtu tikai pirmsskola un trīs sākumskolas klases. 7.–9. klasēm būtu jābūt tikai skolās, kas atrodas administratīvajos centros vai vidējās izglītības iestādēs, jo šajās klasēs jau sāk apgūt tādus mācību priekšmetus kā fizika, ķīmija un bioloģija. Vidusskolas ārpus administratīvajiem centriem nedrīkstēs viena otrai atrasties tuvāk par 20–25 kilometriem, turklāt tām noteikti būs jāpiedāvā vismaz viens padziļinātais STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas un matemātika) mācību kurss.
Vidusskolu skaits būtiski samazinātos
Attiecībā uz vidusskolām gan valdība jau pirms vairāk nekā četriem gadiem pieņēma noteikumus par to, kā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā 10.–12. klasē. Tie paredz, ka valstspilsētās 10.–12. klasē jāmācās vismaz 120 skolēniem, bet administratīvajos centros – vismaz 90 un citviet – vismaz 40 skolēniem. Turklāt, lai skola saņemtu pilnībā valsts finansējumu, no 2025. gada 12. klašu absolventiem obligātie centralizētie eksāmeni jānokārto, savācot vidēji vismaz 60 procentus no maksimālās punktu summas.
Latvijas Pašvaldību savienības aprēķini liecina: ja pašvaldības aizvērtu vidusskolas klases tur, kur valsts tās vairs nefinansē simtprocentīgi, vidusskolu skaits būtiski samazinātos. Piemēram, Alūksnes novadā vairs nepaliktu nevienas vidusskolas, bet Ventspils, Dobeles, Kuldīgas un Gulbenes novadā paliktu tikai pa vienai vidusskolai.
Kopumā Latvijā šiem kritērijiem atbilst 135 vidusskolas, bet 69 neatbilst. LPS uzskata, ka pareizi būtu kārtot skolu tīklu, ņemot vērā šos jau spēkā esošos kritērijus, nevis izdomāt atkal ko jaunu. Taču šie noteikumi IZM vairs neder tāpēc, ka tie izvirza kvalitātes un skolēna skaita prasības tikai vidusskolām. Pašvaldībās uzskata: tā kā pamatizglītība ir obligāta, pamatskolām tomēr šādi kritēriji nebūtu izvirzāmi.
No sākotnējā paziņojuma pašvaldībām, ka valsts ģimnāzijas varētu būt tikai valstspilsētās, IZM gan esot atkāpusies: visas esošās ģimnāzijas varēs palikt, ja vien atbildīs kritērijiem.
Skolēnu skaits nebūšot vienīgais kritērijs
Tikmēr IZM Komunikācijas nodaļa, lūgta skaidrot, kāds tad ir šābrīža IZM piedāvājums skolu tīkla kārtošanai, konkrētās minimālās prasības skolēnu skaitam neminēja. Taču norādīja, ka, lemjot par skolu tīkla attīstību, vietvarām jāatbild uz šādiem jautājumiem: cik liels ir klašu piepildījums katrā no klašu grupām; kāds ir attālums, kas bērniem jāveic no mājām līdz skolai, un cik ilgs laiks jāpavada ceļā; kāds ir izglītības iestādes materiāli tehniskais nodrošinājums; vai ir pietiekams pedagogu un atbalsta personāla nodrošinājums.
Skolēnu skaits esot tikai viens no aspektiem, kas jāņem vērā. “Šobrīd darba grupā sarunas turpinās, turpinās vizītes un sarunas katrā konkrētā pašvaldībā, kvantitatīvu kritēriju nosaukšana vēl nav dienaskārtībā,” paskaidroja IZM pārstāve. “Bērnu skaitu 90 un 180 publiskajā telpā ir minējusi Latvijas Pašvaldību savienība saistībā ar saviem aprēķiniem, kuri veikti, pieņemot, ka skolotāja darba atalgojums ir ar zemāko normatīvajos aktos noteikto stundas likmi. Izstrādātajos kritērijos tiks ņemti vērā gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie rādītāji. Uz katru klašu grupu attiecināmie kritēriji atšķirsies saistībā ar vecuma grupu un kvalitātes prasībām, ko nosaka izglītības saturs.”
Konkrētāku informāciju ministrija varētu sniegt aprīļa vidū.
Ietaupīs tikai uz algām
Tomēr LPS redz risku, ka IZM piedāvātā reforma var veicināt depopulāciju, proti, to, ka vēl vairāk iedzīvotāju aizplūdīs uz lielajām pilsētām vai Pierīgu. LPS iesaka, lemjot par skolu nākotni, ņemt vērā arī to kvalitāti, un tās vērtējumu balstīt uz katra bērna individuālās izaugsmes mērījumu.
LPS izstrādājusi detalizētu skolu karti, gan arī aprēķinājusi, cik tad naudas varēs ietaupīt, ja mazākās pamatskolas pārveidotu par sākumskolām. LPS norāda, ka, samazinot pamatskolu skaitu, ietaupīs tikai valsts: ietaupījums veidosies uz to skolotāju, kas māca 7.–9. klasē, algām. Toties ēku uzturēšanas izmaksas, kas ir uz pašvaldību pleciem, nemazināsies tāpēc, ka skolā deviņu klašu vietā nu mācīsies sešas. Turklāt pašvaldībai vēl būs jānodrošina transports uz tālākām skolām. Rezultātā uz vietvaru un skolēnu vecāku pleciem gulsies lielāks slogs. Kā norāda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure: ja skolas būs tālu no skolēnu dzīvesvietas, viņiem var nākties visu nedēļu dzīvot skolas dienesta viesnīcā. Arī tās vecākiem ir papildu izmaksas, jo jādod līdzi nauda iztikai.
Vidusskola 70 kilometru attālumā?
Par iespējamo skolu slēgšanu un reorganizēšanu šobrīd jo sevišķi uztraukušies novadu iedzīvotāji. Piemēram, Cēsu novadā valdījis liels satraukums par iespējamu Jaunpiebalgas vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu, jo tuvākā vidusskola tiem, kas dzīvo Jaunpiebalgā un tās apkaimē, tad būtu vismaz 70 kilometru attālumā. Zinot Latvijas ceļu stāvokli, to būtu grūti katru dienu izbraukāt. Skolēniem būtu jādzīvo skolas internātos, rezultātā varētu samazināties vidusskolēnu skaits novadā, jo, ja uz skolu jābrauc tik tālu, tikpat labi var doties mācīties ārpus novada.
Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila “Latvijas Avīzei” gan apliecināja, ka nav plāna mainīt Jaunpiebalgas vidusskolas statusu, jo pašvaldības ieskatā skolēnu skaits vidusskolas posmā ir pietiekams. Šobrīd ir 52 skolēni 10.–12. klasē. “Nepiekrītam prasībai, ko gribēja izvirzīt, ka arī ārpus administratīviem centriem šajā posmā jābūt vismaz 120 bērniem. Arī bez paralēlklasēm, ar 20 skolēniem klasē ir iespējams īstenot visas tās prasības, ko paredz jaunais izglītības saturs. Jā, Jaunpiebalgā šobrīd nav 60 bērnu vidusskolas klasēs, taču strādājam, lai nākotnē būtu,” teica L. Markus-Narvila. Jau šobrīd vidusskolā iespējams apgūt pat divus tā sauktos padziļinātos STEM grozus.
Turklāt vidusskola Jaunpiebalgā pašvaldības ieskatā jāsaglabā, arī rēķinoties ar lielo attālumu līdz citām skolām: jau tagad Jaunpiebalgā mācās arī citu novadu skolēni, jo tā viņiem ir tuvākā vidusskola.
Ārpus Cēsīm paredzēts saglabāt arī Jauno līderu vidusskolu Līgatnē – kaut tur ir mazs skolēnu skaits, tas ir augošs.
“Cēsu novada pašvaldība atzīst, ka nepieciešams pārskatīt skolu tīklu, taču to nedrīkst sasteigt un balstīt uz matemātiskiem aprēķiniem. Pašvaldībai notikušas vairākas sarunas ar ministrijas ekspertiem, kā arī tuvākajā laikā plānotas nākamās. Uzskatām, ka šobrīd ministrijas redzējums ir vairāk aprēķinos balstīts, nevērtējot pašvaldību specifiku, kas rada abu pušu neviennozīmīgu redzējumu par skolu tīkla sakārtošanu. Piemēram, interešu izglītības pieejamība, mobilitāte. Reģionos izveidoti un darbojas spēcīgi interešu izglītības un profesionālās ievirzes pakalpojumi.
Ikviena reforma prasa ne tikai pārdomātu rīcību, bet arī finansējumu. Bez valsts un ārējā finansējuma atbalsta tīkla reforma nav iespējama. Vai vēlamies panākt pilnveidotu un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības pakalpojumu vai vienkārši slēgtas izglītības iestādes?” tā izglītības pārvaldes vadītāja.
No 1018 uz 618 skolām
Pašvaldību savienības pārstāve I. Dundure uzskata, ka pašvaldības jau daudz darījušas skolu tīkla kārtošanā. Šobrīd Latvijā ir gandrīz uz pusi mazāk vispārizglītojošo skolu, nekā bija pagājušā gadsimta nogalē. Proti, tad bija 1018 skolas, bet tagad ir tikai 618. Pēdējo septiņu gadu laikā vien slēgtas 165 izglītības iestādes, turklāt daudzām skolām samazināta izglītības pakāpe: vidusskolas pārveidotas par pamatskolām, bet pamatskolas – par sākumskolām. I. Dundure uzsver, ka skolēnu skaits nav krities tik ļoti, kā samazinājās skolu skaits: 1998./1999. mācību gadā bija 340 424 skolēni, bet iepriekšējā mācību gadā – 207 138. Tikmēr skolotāju skaits, samazinoties skolēnu un skolu skaitam, tomēr nedaudz pieaudzis: 2009. gadā Latvijā bija 27 250 pedagoģisko darbinieku (2009. gadā skolēnu skaits bija 226 034), bet 2021. gadā – 28 280 pedagoģisko darbinieku.
LPS ieskatā nav pareizi skolu tīkla kārtošanu pamatot, mērot skolotāju un skolēnu attiecību, jo daudzi skolotāji strādā nepilnas slodzes vai strādā vairākās skolās, tādējādi statistikā viena un tā pati persona tiekot ieskaitīta kā vairāki skolotāji. Tāpēc, veidojot skolu pārklājuma karti, LPS raudzījusies, cik tad skolotāju likmes tiek apmaksātas katrā skolā. Piemēram, Piltenes pamatskolā, kurā ir 116 skolēni, tiek apmaksātas tikai nepilnas 10 skolotāju likmes, bet Užavas pamatskolā, kur ir 70 skolēnu, nepilnas astoņas skolotāju likmes. Arī pie šāda aprēķina skolotāju/skolēnu attiecība gan nav diez ko efektīva, jo sanāk vidēji ap 10 skolēniem uz skolotāja likmi, tomēr tā nav tik liela kā vidēji pieci bērni uz skolotāju, kas tiek izmantota retorikā par skolu skaita būtisku samazināšanu.
“Visdārgākie” un “vislētākie” skolēni
Protams, mazās skolās katrs skolēns ir būtiski dārgāks nekā lielajās skolās. Tajā pašā laikā ne vienmēr izmaksas tieši korelē ar skolēnu/skolotāju attiecību. To parāda Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldību veiktie aprēķini, kas tika demonstrēti nesenā LPS valdes sēdē. Piemēram, Jelgavas Valsts ģimnāzijā viens izglītojamais mēnesī izmaksā 47,92 eiro (kopā 801 skolēns, uz vienu skolotāju vidēji ir 12,14 audzēkņi), Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā – 65,04 eiro (559 skolēni, uz vienu skolotāju vidēji 9,47 skolēni), bet Jelgavas Pārlielupes pamatskolā – 84,35 eiro (737 skolēni, uz vienu skolotāju vidēji 15,60 skolēnu).
Savukārt novadā skolēns “visdārgākais” ir Garozas pamatskolā, kur izmaksas ir pat 256,26 eiro mēnesī (85 skolēni, uz vienu skolotāju vidēji 10,54 skolēni), bet “vislētākais” Ozolnieku vidusskolā, kur tas mēnesī izmaksā 66,05 eiro (762 skolēni, uz vienu skolotāju vidēji 13,42 skolēni).
Kaut arī novadā ir vairākas mazas pamatskolas, kurās viena skolēna izmaksas ir ļoti augstas, novadā uzskata, ka 7.–9. klases tajās likvidēt nebūtu prāta darbs, jo tuvākajās lielajās skolās Ozolniekos un Jelgavā nav brīvu telpu, kur uzņemt šo klašu bērnus. Turklāt ceļā uz skolu jau pašlaik daļa bērnu pavada līdz pat 50 minūtēm.
Tas, ka lielākās skolas jau ir gana piepildītas, ir viens no apsvērumiem arī citiem novadiem, kāpēc viņi uzskata, ka forsēt mazo skolu slēgšanu vai reorganizēšanu nevajag.
Strīdīgo likumprojektu virzīs vēlreiz
Zināmā mērā forsēšana apturēta, izņemot no Saeimas darba kārtības IZM sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredzēja valdībai uzticēt noteikt kritērijus, kādiem jāatbilst skolām. IZM bija vēlējusies, lai likumprojektu izskata kā steidzamu divos lasījumos kopā ar Valsts budžeta likumprojekta paketi.
I. Dundure uzskata, ka tik būtisks jautājums nebūtu deleģējams valdībai, bet par kritērijiem būtu jādiskutē Saeimai, kur ir plašāka politiskā pārstāvniecība. IZM “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka strīdīgais likumprojekts tiks virzīts vēlreiz izskatīšanai Saeimā nu jau parastā kārtībā trīs lasījumos, tomēr skolām izvirzāmie kritēriji, iespējams, tiks apspriesti arī parlamentā.
Vajadzēs internātus un dienesta viesnīcas
Būtiski mazinot skolu skaitu, būtu nepieciešama arī investīciju programma gan skolu internātu vai vismaz dienesta viesnīcu veidošanai, gan arī programma jaunu skolēnu autobusu iegādei. Taču šobrīd internātu un dienesta viesnīcu Latvijas skolās vairāk nav, nekā ir. Tā no 31 valsts ģimnāzijas tikai 10 ģimnāzijās var piedāvāt dienesta viesnīcu, bet no 204 parastajām vidusskolām dienesta viesnīca vai internāts ir tikai 27 vidusskolās.
A. Čakša sola, ka tiks nodrošināts finansējums, lai vietās, kur nepieciešams, varētu būvēt dienesta viesnīcas. Turklāt pašvaldībām būs iespēja arī ņemt valsts aizdevumus to izveidei. Savukārt par to, lai pašvaldībām būtu iespēja iegādāties skolēnu autobusus, gādāšot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Rīgā – 228, Ventspils novadā – 0,35 skolēni vidēji uz km2
* Visaugstākais skolēnu blīvums ir galvaspilsētā Rīgā – vidēji 228 izglītojamie uz vienu kvadrātkilometru.
* Rēzeknē ir vidēji 214 izglītojamie uz kvadrātkilometru un Daugavpilī – vidēji 121 izglītojamais uz kvadrātkilometru.
* Pierīgas novados, kur pēdējos gados strauji aug skolēnu skaits, blīvums tomēr ir daudz zemāks nekā lielākajās pilsētās. Visblīvāk skolēnu apdzīvots ir Salaspils novads, kur ir vidēji 16,41 izglītojamais uz kvadrātkilometru. Seko Mārupes novads ar vidēji 12,73 skolēniem un Ādažu novads ar vidēji 10,42 izglītojamiem uz kvadrātkilometru.
* Latvijā ir 14 novadi, kur skolēnu blīvums ir ļoti zems: mazāk par vienu izglītojamo uz kvadrātkilometru.
* Viszemākais skolēnu blīvums ir Ventspils, Augšdaugavas un Krāslavas novadā, kur tas attiecīgi ir vidēji 0,35, 0,7 un 0,76 skolēni uz kvadrātkilometru.
Dati: “Ziņojums par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas pilnveidei”
