Latvijas pārtikas ražotāji apņemas samazināt sāls, cukura un tauku daudzumu. Kādas pārtikas grupas skars šīs izmaiņas? 61
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daļa iedzīvotāju pat nezina, kā pārmērīgs sāls, cukura un taukskābju patēriņš var ietekmēt viņu veselību, radot hroniskas saslimšanas. Lai pārtika kļūtu veselīgāka, vairāki uzņēmēji apņēmušies samazināt sāls, cukura un piesātināto taukskābju daudzumu pārtikas produktos. To paredz Veselības ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras parakstītais sadarbības memorands. Tā mērķis ir uzlabot iedzīvotāju uztura paradumus.
Gatavi mainīt
Pārtikas produktu sastāva uzlabošanu gatavi veikt 13 Latvijas ražotāji vairāk nekā simt produktos, veicinot veselīgāka uztura pieejamību iedzīvotājiem.
Izmaiņas varētu skart tādas pārtikas grupas kā gaļas un zivju produkti, graudaugu produkti, produkti, kas ražoti no augļiem un dārzeņiem, saldēta gatavā pārtika, piena produkti, saldumi, dzērieni, kartupeļu izstrādājumi, mazu bērnu pārtikas produkti. Atbilstoši katrai produktu grupai piesātinātās taukskābes jāsamazina par 5 līdz 10%, cukurs – par 5 līdz 20% un sāls – par 5 līdz 10%.
LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzīmē, ka mainīt iedzīvotāju paradumus ir diezgan grūti, bet pārtikas ražotāji ir gatavi to darīt. Jau līdz šim rupjmaizē esam samazinājuši sāli un cukuru uz pusi un pat vairāk, un tā ir vislabākā Eiropā, pauda Šure.
Sāls saturs maizē tiek samazināts jau no 2015. gada, un tas ir vidēji 1–1,2 g uz 100 g, kas ir zemāks nekā citās Eiropas valstīs, kur šis rādītājs sasniedz 2 g, komentē Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka.
Taču rudzu maize tradicionāli ir saldena un tieši šai garšai priekšroku dod patērētājs. G. Duka zina teikt, ka daļa pircēju veikalos meklē to rudzu maizi, kurās cukura daudzums ir 5, 6 un pat 7 g uz 100 g. Veikalos pašlaik ir ļoti plaša maizes izvēle – katrs var atrast sev tīkamāko produktu.
Tiesa, uzreiz kardināli mainīt produktu receptes neesot iespējams, jo cilvēks ir pieradis pie noteiktas garšas, tāpēc izmaiņas jāveic pakāpeniski, lai varētu mainīt cilvēku paradumus uz labo pusi, pauda Šure. Kā piemēru viņa min “Ādažu Čipsus”, kam starp līdzīgiem produktiem ir vismazākais sāls saturs Eiropā, arī dzērienu ražotājs “Cido Grupa” savos produktos samazina cukura daudzumu, un to dara arī “Cēsu alus”. Svarīgi, ka pēc recepšu izmaiņām neesot vērojams patēriņa samazinājums, gluži otrādi.
Vai cukuru un sāli var aizvietot ar kādu citu izejvielu?
Šure nedomā, kā šāds solis būtu veselīgāks, bet sāli gan būtu labāk samazināt pakāpeniski, aizvietojot ar citām garšvielām. “Cido Grupas” pārstāve Inese Lielpinka sacīja, ka uzņēmums receptes mainīs aptuveni 200 produktiem.
“Nav iespējams izņemt cukuru pavisam, jo jāņem vērā, ka cilvēki ir pieraduši pie noteiktas garšas. Tāpat nav iespējams cukuru aizstāt ar kādu citu izejvielu, jo tās ir lielas investīcijas, lai radītu tādu pašu garšu,” skaidro Lielpinka.
Joprojām pasaulē notiek pētījumi, lai pārliecinātos, ka cukura aizstājējprodukti ir labāki par cukuru, tāpēc nav pamata tieši šādām izmaiņām. Viņa novērojusi, ka cilvēki paši aizvien mazāk lieto cukuru, taukus, sāli, un mainās garšas īpatnības.
Paši seko līdzi
Vai sabiedrība mēģina ēst veselīgāk? Cilvēki paši mēģina mainīt savus uztura paradumus, īpaši sievietes – secina Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, balstoties uz veiktajām iedzīvotāju aptaujām.
Pirms 20 gadiem aptuveni 40% iedzīvotāju centās nepievienot tējai vai kafijai cukuru, bet tagad to dara jau 80% sieviešu un 60% vīriešu. Tāpat noskaidrots, ka 20% pieaugušo uz maizes nelieto nekādas taukvielas – ne sviestu, ne margarīnu, un tas esot labs indikators.
Pudule ir gandarīta, ka pārtikas ražotāji cenšas dot iespēju pircējiem izvēles iespējas, un tieši produkti ar mazāku sāls, cukura vai taukvielu daudzumu dos ieguldījumu sabiedrības veselības uzlabošanā.
Dienā cilvēkam pietiktu ar aptuveni 20–25 g cukura, taču tā patēriņš ir lielāks un vēl daudz darāmā, lai to samazinātu.
Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane uzsver, ka ļoti liela nozīme ir izglītībai. Proti, bērniem jau mazākajās klasītēs būtu jāmāca, kāpēc cukurotie dzērieni vai sāls nav tie labākie produkti uzturā.
Memorands ir ļoti nozīmīgs, un tas ir veids, kā, sadarbojoties ar ražotājiem, varam izmainīt iedzīvotāju ēšanas paradumus, pašiem nemanot, viņa piebilda. Memorandu parakstījuši tādi uzņēmumi kā “Cannelle Bakery”, “Dona”, “Lāči”, “Lielezers”, “Orkla Latvija”, “Cēsu Alus” un citi, bet tam var pievienoties vēl citi ražotāji.
