Kā mums gāja eksperimentā. Zane Eniņa, žurnāla galvenā redaktore 0
Zane Eniņa, galvenā redaktore
Eksperimenta gaitā saprotu, ka mūsu ģimenē nekādu īpašu pārmērību nav: mēdzam iegādāties tikai pašu nepieciešamāko un to gandrīz simtprocentīgi izlietojam. Ja izvāru zupu vai uztaisu sautējumu, to ēdam, kamēr vairs nav, brokastu putru esam iemanījušies izvārīt tieši tik daudz, ka pietiek un pāri nepaliek, bet, ja izcepu kaut ko saldu, tas vispār pazūd bez pēdām.
Atkritumos nonāk galvenokārt tas, kam tur arī ir vieta, – dārzeņu mizas, augļu serdes un kauliņi.
Ikdienišķi atkritumi ir kafijas biezumi – podā vai izlietnē tos iegāžu līdz četrām reizēm dienā.
Gatavos produktus izmetam nudien reti. Eksperimenta laikā vienreiz tas bija sabojājies krējums, otrreiz – smērējamais siers ar īsu derīguma termiņu, tas appelēja, pirms paguvām visu izlietot. Vēl sasaldētas sēnes, kas jau gadu bija gulējušas saldētavā. Šķita, ka glabātas par ilgu un varētu būt kaitīgas.
Nav retums, ka brīvdienās pusdienās ēdam gatavu ēdienu, visbiežāk – Cēsu CATA ēdnīcā. Tur gatavo tā, ka mēli var norīt. Zinot, ka būs garšīgi, reizēm paņemam par daudz. Agrāk par to vienkārši nedomāju, tagad palūdzu trauciņu līdzņemšanai un ielieku pārpalikušos kartupeļus un piedevas. Auksts un atšālējies?! Pēc laukos vai mežā pavadītas dienas viss pazūd, kā nebijis, pat puika griež iekšā to, kas vēl pusdienās lika raukt degunu. Launaga jautājums atrisināts, lieki produkti nav jāpērk.
Apzinu divas galvenās problēmas pārtikas patēriņam mūsu mājās.
1. Ēdiens, ko neapēd mūsu dēls Rasmuss (6). Ne viss viņam garšo, un arī apetīte nav kā vilkam, līdz ar to šķīvī bieži vien (lai neteiktu – vienmēr) kaut kas paliek. Izēst visu nespiežu – tā būtu audzināšanas kļūda. Agrāk pārpalikumu nedomājot metu miskastē, tagad apēdu, jo atkritumi taču jāmazina! Un te ir dilemma – vai man jāēd, ja patiesībā vairs negribas?
2. Augļi un dārzeņi no laukiem. Esmu sevi pieķērusi negausībā – daudz ko izaudzēju par daudz. Piemēram, cukīni varētu kraut grēdās kā malku, arī sniega zirņi šogad bija padevušies. Atvedu mājās, sapūst, izmetu. Arī ābolus un dažādas ogas esmu grābusi ar vērienu. Izeja droši vien būtu kompostēšana, taču pilsētā tas nav iespējams. Glabāt dzīvoklī atkritumus un tad vest kompostēt uz laukiem? Bojāsies un smirdēs! Otra izeja būtu liekos produktus kādam atdot vai neaudzēt tik daudz.
