Simtgades dziesmusvētkos sola mazāk ielūgumu, vairāk biļešu tirdzniecībā 0
Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos ielūgumiem tiks atvēlēti tikai 2% no biļešu kopskaita, vairāk biļešu būs tirdzniecībā, tomēr svētku dalībniekiem un viņu tuviniekiem priekšrocību nebūs.
Tā vakar lēma jaunā Dziesmu un deju svētku padome, par kuras priekšsēdētāju tika ievēlēta tās līdzšinējā vadītāja, kultūras ministre Dace Melbārde. Par viņas vietnieku automātiski kļūs Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, kurš vēl nav izraudzīts.
Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs, ziņojot par svētku nozīmīgāko norišu vietu – Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona – būvniecības procesiem, informēja, ka saņemta būvatļauja, Mežaparka estrādē celtnieki sākuši strādāt un pēc Jāņiem notiks akustiskie mērījumi. “Mēs apzināmies, ka atpakaļceļa nav un nevar novilcināt nevienu dienu. Ir pilnīgi skaidrs, ka estrādes pirmā kārta – skatītāju lauks – ekspluatācijā tiks nodota 2018. gada 18. jūnijā plkst. 11. Savukārt augustā prezentēsim otrās kārtas – koristu tribīņu – tehniskā projekta izstrādes gaitu. Patlaban norit diskusija par koristu sēdvietu dizainu,” teica O. Burovs. Viņš arī atklāja, ka, iekļaujot jau paredzētās pirmās kārtas izmaksas 45 000 000 eiro apmērā, Mežaparka estrādes pārbūve kopā var izmaksāt 77 000 000 eiro. Kā uzsvēra Dace Melbārde, jāapzinās, ka notiek ne vien skatītāju un estrādes daļas pārbūve, bet arī plaša apkārtējās teritorijas sakārtošana. Pēc VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” valdes locekļa Elmāra Martinsona teiktā, arī Daugavas stadiona pārbūves projekts tiekot īstenots atbilstoši plānam. Ir sākta stadiona tribīnes sagatavošana būvdarbiem, jaunu elektrības pieslēgumu izbūve, kā arī laukuma apgaismojuma stabu pārbūve. 13. jūnijā tiks ierakta vēsturiskā kapsula, patlaban tiekot domāts, ko tajā ielikt – šķēpa galu vai senlatviešu saktu? Daugavas stadionu paredzēts nodot ekspluatācijā 2018. gada 15. maijā. Kā jau rakstīts, tajā būs trīsreiz lielākas izejas dejotājiem, halles, kur patverties no saules un lietus, pašreizējā tribīne mainīs vizuālo izskatu un iekšējo izkārtojumu.
Dace Melbārde uzsvēra, ka Dziesmu svētku kustībā piedalās desmit procenti Latvijas iedzīvotāju jeb 200 000 cilvēku, kas ir diezgan liela kopiena. Ministre vairākkārt uzdeva jautājumu par ģenerālmēģinājumu, kuru varētu apmeklēt svētku dalībnieki un viņu tuvinieki, taču, kā sacīja izpilddirektore Eva Juhņēviča, tādas iespējas 2018. gada svētkos diemžēl nebūs.
Kopš iepriekšējiem svētkiem par 186 kolektīviem jeb 4000 cilvēku palielinājies dejotāju skaits, bet Daugavas stadiona izmēri, kā zināms, nemainīsies – šobrīd tur ir vieta aptuveni 15 000 dejotāju, bet uz svētkiem šobrīd pošas 17 556 dejotāji no 789 kolektīviem. Kā teica deju eksperte Maruta Alpa, esot prieks par lielo ieinteresētību, taču radušās arī grūtības visiem atrast vietas stadionā: “Mēs, protams, neesam ieinteresēti atstāt mājās nevienu kolektīvu, kas būs sagatavojis repertuāru. Visu noteiks skates nākamajā gadā. Risinājumi var būt dažādi, ir iespēja dejotājiem izpildīt arī tikai atsevišķas dejas.” Uz pusi palielinājies arī diasporas latviešu dejotāju skaits, pieteikušies 32 kolektīvi, pat no Brazīlijas.
Kā sacīja Dziesmu svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, tiks strādāts pie dalībnieku datubāzes digitalizācijas, lai šajā statusā Mežaparkā iekļūtu tiešām tikai svētku dalībnieki. Runājot par cenu politiku, drastiski samazināts ielūgumu skaits. Šādi tiks izdalīti tikai divi procenti biļešu uz Noslēguma koncertu un Deju lieluzvedumu.
Nākamajos svētkos biļešu cenas plānotas no 2 līdz 65 eiro (dārgākās biļetes tikai atsevišķos sektoros uz Noslēguma koncertu un lieluzvedumu). Taču rīkotāji vēl līdz rudenim izstrādās nolikumu par biļešu tirdzniecību, rezervēšanu un ielūgumu izsniegšanas kārtību, izveidos biļešu rezervēšanas iesniegumu izvērtēšanas komisiju, kā arī sagatavos biļešu cenrādi.
Biļešu politika Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos
Ielūgumi: ne vairāk kā 2%
* Tie paredzēti Latvijas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam, eksprezidentiem, Goda virsdiriģentiem un virsvadītājiem, Dziesmu un deju svētku procesa uzturētājiem ārvalstīs, KM Goda viesiem par ieguldījumu kultūrā.
* Uz Noslēguma koncertu/Deju lieluzvedumu: 2% – ielūgumi, 24% – iepriekšējā rezervācija, 74% – brīvā tirdzniecība.
* Uz pārējiem koncertiem: 2% – ielūgumi, 98% – brīvā tirdzniecība.
Iepriekšējā rezervācija: visvairāk pašvaldībām un diasporai
70% no kopējā rezervācijas apjoma – Dziesmu un deju svētku procesa uzturētājiem (pašvaldībām pēc formulas: kolektīvu skaits x 2 biļetes, PBLA utt.), 22% – Ministru kabinetam, ĀM un KM oficiālajām delegācijām, UNESCO, Saeimai utt.), 8% – sociālajām grupām (daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar kustību traucējumiem, politiski represētie, sociāli neaizsargātākās grupas saskaņā ar iesniegumiem).
