Kā aprūpē cilvēkus Līvānu slimnīcā 0
Mūsu lasītājus joprojām satrauc dzeramā ūdens pieejamība slimnīcās. Kā jau skaidrojām “LA” 4. septembra rakstā “Vai nodrošina ar dzeramo ūdeni?”, vārīts dzeramais ūdens ir pieejams, piemēram, stacionārā “Gaiļezers”, par ko toreiz saņēmām šīs slimnīcas apmeklētājas sūdzību, tikai bija jāzina tā atrašanās vieta – kanniņās aiz liftiem. Diemžēl nodaļas māsiņa to nebija zinājusi, tādēļ arī lasītājai bija radies iespaids, ka šajā stacionārā pacientam nav iespējams tikt pie vārīta dzeramā ūdens.
Tagad, atsaucoties uz iepriekš aprakstīto dzeramā ūdens “epopeju”,Sandra no Līvāniem raksta, ka Līvānu slimnīcā neesot brīvi pieejams vārīts dzeramais ūdens, nemaz nerunājot par tēju, un ka gan aukstais, gan siltais ūdens jāņem turpat palātā no krāna. Šajā slimnīcā smagajiem slimniekiem neesot pieejams nekāds ūdens, ja klāt nav tuvinieku, un tas pats notiekot Jēkabpils slimnīcas neiroloģijas nodaļā, kur ūdens jāpērk pašiem, bet, protams, smagie slimnieki to nevar izdarīt.
Tāpat Sandra apšauba, ka nodaļā, kurā uzturas gulošie pacienti, kam ik pēc divām stundām jāmaina poza un kas jāgroza un jāceļ, lai viņus apkoptu un nerastos izgulējumi, to iespējams izdarīt, jo, pēc viņas novērojumiem, “nav neviena aprūpētāja, kas būtu fiziski spēcīgs”. Līdz ar to Sandras secinājums ir skaudrs: “Tāpēc jau arī mirst tie cilvēki, kuriem vēl nākas atveseļošanās un dzīves turpinājums.”
Jāteic, ka mūsdienās gulošos pacientus tomēr cenšas guldīt funkcionālās gultās, kurās viņus vieglāk izgrozīt, turklāt medicīniskais personāls apgūst speciālus paņēmienus, kā to labāk darīt. Vajadzīgs ne tik daudz fizisks spēks, cik speciālas prasmes. Turklāt attiecībā uz gulošo pacientu kopšanu slimnīcās jāveido speciāls saraksts, kurā jāatzīmē, kas pacientam ik pēc divām stundām darīts.
Negribētos arī piekrist Sandras paustajam, ka neiroloģijas nodaļā uz smagiem pacientiem attiecas princips: “Jo mazāk dzer, jo mazāk slapinās.” Stacionāros šādiem pacientiem gan šķidrumu, gan barības vielas ievada intravenozi ar sistēmu palīdzību, tātad šķidruma izvade no organisma notiek tik un tā. Protams, padzerties viņiem nepieciešams, un jācer, ka tas arī tiek nodrošināts ēdināšanas reizēs un starplaikos.
Varētu arī jautāt – ko Sandra pati darījusi, lai noskaidrotu jautājumu par vārīta dzeramā ūdens pieejamību Līvānu slimnīcā? Vai viņa ir vērsusies pie konkrētās nodaļas vadītāja vai vismaz vecākās māsas? Varbūt tāpat kā “Gaiļezerā” tas pieejams “aiz lifta”.
Un – galvenais – nevajadzētu baidīties norādīt savu kontaktinformāciju, lai būtu iespējams tuvāk noskaidrot faktus un, ja nepieciešams, palīdzēt atrisināt situāciju.
