Mazāk deputātu vairāk iespēju? Kādas pārmaiņas atnesīs Itālijas vēlētāju referendums 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Itālijas vēlētāji referendumā ar gandrīz 70% balsu atbalstījuši populistiskās “Piecu zvaigžņu kustības” iniciatīvu par vairāk nekā trešdaļu samazināt valsts divpalātu parlamenta locekļu skaitu. Novērotāju ieskatā, tas liecina par itāliešu neuzticēšanos politiķiem principā.
Referendums svētdien un pirmdien tika organizēts reizē ar pašvaldību vēlēšanām vairākos Itālijas reģionos. Iznākums nozīmē, ka pēc 2023. gadā plānotajām valsts parlamenta vēlēšanām augšpalātā Senātā būs ne vairs 315, bet 200 senatoru, kamēr apakšpalātā agrāko 630 vietu skaits samazināts uz 400. Tādējādi kopējais “tautas kalpu” skaits saruks no tagadējiem 945 līdz 600.
“Apnicis barot”
Itālijas parlaments lēmumu par savu “optimizēšanu” pieņēma 2019. gada oktobrī, kad to atbalstīja praktiski visas politiskās partijas. Tomēr, tā kā bija runa par izmaiņām valsts pamatlikumā, lēmumu pienācās apstiprināt vistautas nobalsojumā.
Tas bija jāsarīko šī gada 29. martā, taču balsojumu atcēla, jo sākās koronavīrusa krīze, kas Itālijā noritēja īpaši smagi.
Nedēļas nogalē referendumā aktivitāte sasniedza 53,8% no aptuveni 18 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju, kas ir visai daudz Itālijas apstākļiem. Nobalsošanas iznākums būtu spēkā arī ar mazāku dalībnieku skaitu, jo aktivitātes slieksnis noteikts netika.
Ņemot vērā iepriekš veikto socioloģisko aptauju rezultātus un noskaņojumu, iznākums bija prognozējams – 69,9% par un 30,1% pret. Pie vēlēšanu iecirkņiem žurnālistu veiktās intervijas liecināja, ka daudzi balsojuši par, jo “apnicis barot šos kungus”.
Reformas aizstāvji apgalvo, ka Itālijas politikā nu sākusies “jauna sezona” un tagad sistēmas centrā vairāk atradīšoties vēlētājs. Deputātu skaita samazināšana desmit gadu laikā ļaušot ietaupīt līdz pat miljardam eiro gan algās, gan citās izmaksās; parlaments kļūšot kompaktāks un deputāti, baidoties par savām vietām, vairāk pievērsīsies darbam un vēlētāju interesēm – arī Itālijā sabiedrībai nav svešs viedoklis, ka daudzi tautas delegāti vien atsēž savu laiku un saņem algu par neko.
Pēc Itālijas ziņu aģentūras AGI aprēķiniem, viens deputāts valstij izmaksā 230 tūkstošus eiro gadā, bet viens senators – 249 tūkstošus. Tādējādi gadā ietaupījums no atlaistajiem apakšpalātas deputātiem būtu 52,9 miljoni eiro, bet no senatoriem – 28,7 miljoni.
Tajā pašā laikā kritiķi aizrāda, ka visu nevar rēķināt matemātiski un finansiālais efekts būs minimāls. Toties vājināsies demokrātiskas pārstāvniecības iespējas, kamēr lobistu loma palielināsies – viņu darbs tagad būs vieglāks, jo potenciāli ietekmējamo politiķu pulks saruks.
“Plašāk raugoties, problēma būs tad, ja izrādīsies, ka ietaupījumi ir nenozīmīgi, bet [reforma] ietekmē iedzīvotāju politisko pārstāvniecību,” kanālam “Euronews” skaidrojusi itāliešu politoloģe, Romas Amerikāņu universitātes profesore Čečīlija Sotilota.
Itālijas parlamenta augšpalātas senatore uz mūžu, holokaustā izdzīvojusī Liliana Segre pagājušās nedēļas nogalē laikrakstam “La Repubblica” atzina, ka pamatu var atrast gan balsojumam par, gan balsojumam pret: “Dēļ savas vispārējās attieksmes pret parlamentu es tomēr sliecos balsot pret. Es tajā ieeju, tāpat kā jūs ieejat baznīcā, jo parlaments ir augstākā demokrātijas izpausme. Līdz ar to dzirdēt par šo institūciju, kas ir manas pilsoniskās reliģijas daļa, ka tas viss ir tikai par izmaksām un amatiem, tas nav tas, ko es uzskatītu par savu.”
Zīme politiķiem
Ideja pati par sevi nav jauna, un diskusijas par to sākās vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Solījums panākt deputātu skaita samazināšanu bija viens no “Piecu zvaigžņu kustības” lozungiem, kas palīdzēja tikt pie varas pēc 2018. gada vēlēšanām un ieņemt dominējošo vietu koalīcijā ar Demokrātisko partiju.
“Piecu zvaigžņu kustības” viens no līderiem, ārlietu ministrs Luidži di Maio jau nodēvējis referenduma iznākumu par vēsturisku: “Mēs varēsim atgriezties pie normāla parlamenta ar mazāk privilēģijām un par 345 vietām mazāk. Bez “Piecu zvaigžņu kustības” tas nebūtu noticis.” Partija savas idejas uzvaru referendumā traktē kā pilsoņu atbalsta pierādījumu.
“Tas varētu būt pirmais solis uz parlamenta darba vērtības celšanu, tajā skaitā autoritātes palielināšanas nozīmē,” izteicies premjers Džuzepe Konte. Taču eksperti aizrāda, ka triumfam nav pamata. Proti, paralēli notiekošajās reģionālajās vēlēšanās “Piecu zvaigžņu kustība”, kas pirms aptuveni desmit gadiem ienāca Itālijas politikā kā “jauna vēsma” ar jaunām, agrāk politikas laukā nenobružātām personībām, septiņos valsts reģionos savu īpatsvaru ir ievērojami zaudējusi.
Arī citu partiju rezultāti neliecina, ka kāda no tām šobrīd vēlētājam šķistu īpaši iedvesmojoša. Ņemot to vērā, daudzi komentētāji uzskata, ka referendums drīzāk uztverams kā vēlētāju mājiens pavisam citā virzienā.
“Balsojums par parlamenta samazināšanu ir neuzticības balsojums valsts politiķiem, no kuriem itālieši jau gadiem jūtas noguruši. Šis nogurums ir vispārzināms, un pastāvīgi mainošās opozīcijas partijas to izmanto, lai noskaņotu pret valdošo partiju dalībniekiem,” aizrāda Vācijas izdevums “Die Welt”.
