Nopelna ar ogām 0
Pabalsta visām vajadzībām nepietiek, tāpēc Kaspars vasarās audzē ogas – kazenes, avenes, upenes, ērkšķogas, jāņogas, ķiršus, smiltsērkšķus. Novākt ražu palīdzot citi, bet lielākās ogas Kaspars lasot pats.
“Man patīk darboties ar ogām, varu visu dienu nosēdēt pie krūma. Ražu nododu Rīgas Centrāltirgū, jo Bauskā cilvēku ir maz un viņiem šajā ziņā neko daudz nevajag. Sakrāju par ogām iegūto naudu un tā arī izdzīvoju,” par savu darbošanos stāsta enerģiskais baušķenieks un tūdaļ piebilst, ka ogu audzēšana nenozīmē tikai stādīšanu un ražas vākšanu. Piemēram, kazenēm trīsreiz gadā jāizgriež vecie dzinumi, jāapgriež jaunie, tās jāretina. Šiem ogulājiem ir ērkšķi, tie sāpīgi duras rokās. Kazenes un avenes jālaista. Neiztikt arī bez pļaušanas. Gadās, protams, slikti gadi bez ražas, jo daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem. Ar dažādiem ogulājiem apstādīti apmēram četri hektāri, pārējo ģimenei piederošo zemi apstrādā Kaspara tēvs Aivars – viņš nodarbojas ar graudkopību un dārzeņkopību.
Puisis stāsta, ka grūtāk ir nevis audzēt, bet gan pārdot: “Man ir savi kundes, bet tik un tā tirgot kļūst arvien sarežģītāk. Ja pretī ir poļu audzējumi, tā ir problēma, jo ievestajām ogām apjomi ir lielāki un cenas zemākas.”
Kaspars ir pārliecināts, ka darba mīlestība ieaudzināta kopš bērnības, turklāt dārzs esot viņa hobijs. Šogad radies plāns stādīt riekstu lazdas, tomēr vēl jāapdomā. Ideju daudz, bet nav jau liela māksla iestādīt, galvenais ir kopšana pēc tam. Ar puķēm tagad neesot laika nodarboties, bet bērnībā viņa ziedi dārzā bijuši krāšņāki nekā mammai. Dārzeņus puisim nepatīkot audzēt, bet ogas – ļoti patīkot. “Smiltsērkšķus ēdu tāpat no krūma – man vispār garšo skābas ogas. Esmu iecienījis arī cidonijas,” viņš stāsta.
“Audzējot un pārdodot sakrāju naudiņu. Samērā bieži esmu Stradiņa slimnīcā, lielākoties apmeklēju acu ārstu un reimatologu. Nereti iestājos dienas stacionārā – saņemu zāles par brīvu, un ir vēl ārsta konsultācija.” Kaut gan Kaspars seko līdzi veselības pārmaiņām un lieto medikamentus, viņš secina – laika gaitā viņa stāvoklis pakāpeniski ir pasliktinājies. “Bērnībā sāpēja viena locītava, tagad jau abas. Slimas ir abas acis un nieres. Jāgaida, kurš no orgāniem saslims nākamais.”
Patīk aktīva dzīve
“Man patīk kopā ar draugiem iet uz koncertiem, uz hokeju, aizbraukt līdz jūrai. Cik daudz redzu, tas ir cits jautājums, bet man patīk tā aura. Man vajadzīga aktīva dzīve. Pirms dažiem gadiem kopā ar draugiem no Liepājas uz Jūrmalu ar riteņiem aizbraucām. Tas jau ir kaut kas! Kopā ar draugiem vēl esmu braucis uz Kuldīgu un Liepāju. Vienmēr izdomājam kaut ko jaunu. Labi, ka ir tādi draugi!” priecājas puisis.
Vēl jāpiebilst, ka trīs mēnešus gadā Kaspars strādā arī Zemkopības ministrijā, kur atbild par pakalpojumiem ar nekustamajiem īpašumiem. “Par spīti slimībai, var daudz ko darīt, un idejas man ir kā mājas. Ir doma šogad ogas pārstrādāt sukādēs. Tad būtu nodarbošanās arī ziemā. Naudu varētu piesaistīt no Eiropas projektiem…” prāto Kaspars. “Tagad ziemā lielākoties esmu Rīgā pie draugiem un draugu draugiem – pasaulē ir daudz labu un līdzjūtīgu cilvēku! Ar Rīgas draugiem mēdzam apmeklēt kafejnīcas, bet Bauskā ir garlaicīgi, šādu izklaides iespēju ir pamaz.”
