“Vajag aiziet pie veikala un tur var uzzināt, ko iedzīvotāji domā.” Mazajos novados skepse par pagastu valdēm 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Topošā Pašvaldību likuma izskatīšanas laikā plašas diskusijas prognozē par Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas paredz vietējo kopienu līdzdalību pašvaldības dzīvē un ietekmi uz domju lēmumiem. Lai sagatavotu šo likumprojektu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji tagad apbraukā pašvaldības un iepazīstas ar to novadu pieredzi, kuros jau ir izveidotas iedzīvotāju valdes.
Tāda ir arī Līvānu novadā, kuras modeli VARAM plāno ņemt par pamatu likuma sagatavošanā – katrā novada pagastā ir iedzīvotāju valdes, kas iesaistās domes darba kārtības apspriešanā un iesniedz savus priekšlikumus.
Dome var ieklausīties iedzīvotāju viedoklī, taču tai nav pienākuma to atbalstīt. Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods gan iepriekš sacīja, ka dome neuzdrošinās nostāties pret iedzīvotājiem, tāpēc sadarbība esot laba.
Pieņemot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Saeima atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiktu vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirtu kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.
Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pirmdien Valsts prezidents E. Levits vēlreiz uzsvēra: “Ir nepieciešama demokrātiska, leģitīma vietējo kopienu pārstāvniecība, kuru cilvēki ievēlē. Piemēram, Rūjienā un Dundagā ir vēsturiski izveidojušās kopienas. Tas nebūtu pareizi, ja tur nebūtu vēlētas pārstāvniecības.”
Valsts prezidenta skatījumā, pilsoņiem ir jāvēl kā lielās pašvaldības dome, tā vietējā valde, kuras kompetencē būtu lokālie jautājumi. E. Levits šo jautājumu šonedēļ plānojis vēlreiz pārrunāt ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (“AP”).
VARAM piedāvājums atšķiras
Ministrs J. Pūce piedāvāja šo jautājumu regulēt nevis atsevišķā likumā, bet gan topošā Pašvaldību likuma nodaļā par sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā. Tajā rosināts noteikt, ka pagastos un pilsētās var izveidot iedzīvotāju valdes ar ne mazāk kā pieciem un ne vairāk kā 11 locekļiem. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, to nosaka dome. Valdei būtu konsultatīvs raksturs, tā varētu iesniegt priekšlikumus par pašvaldības kompetences jautājumiem. Taču tas nav īsti tas, ko vēlas Valsts prezidents.
Koncepcija neparedz vēlēšanās izraudzītas valdes apstiprināšanu, no dokumenta arī nav skaidrs, cik plaša būs tās kompetence, cik saistošs domei būs tās viedoklis.
“Latvijas Avīzes” aptaujātie nelielo novadu vadītāji uz ideju par tā dēvēto nulles līmeni raugās bez sajūsmas. Tie, kas to ir vēlējušies, jau tagad šādas institūcijas ir izveidojuši, atgādināja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (ZZS). Viņaprāt, tur, kur ir aktīvi cilvēki, tur tāda veida sadarbība ar domi notiek, bet viņš neredz pamata šīs institūcijas izveidi noteikt kā obligātu.
Iedzīvotājiem esot svarīgi, lai pagasta vai pilsētas centrā ir kāds domes pārstāvis, pie kura var aiziet un izteikt savas vēlmes.
Ja valdei nav konkrētas funkcijas un finansējuma to veikšanai, bet ir tikai padomdevēja tiesības, tad tās izveidei jēgu nesaskata arī Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats (“Vienotība”). Viņaprāt, to izdomāja tikai tāpēc, lai ar reformu neapmierinātās “pašvaldības tik ļoti nekliegtu”, ka nomales būs aizmirstas.
“Kamēr mēs neredzam, ko šīs valdes darīs, par kādiem jautājumiem lems, cik šie lēmumi būs saistoši domei, tikmēr nav lietderīgi to apspriest,” uzskata arī Durbes novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs. Jau tagad ikviens iedzīvotājs varot vērsties pašvaldībā ar ierosinājumiem un domei ir pienākums atbildēt.
“Tādas konsultatīvas apspriedes arī jau notiek – vajag aiziet pie veikala un tur var uzzināt, ko iedzīvotāji domā,” piebilda A. Radzevičs.
Neoficiāli zināms, ka VARAM pārstāvji tā arī dara, – apmeklējot pašvaldības, viņi iztaujā arī ielās un pie veikaliem sastaptos cilvēkus, lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji vēlas iesaistīties pašvaldības dzīvē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka jau tagad likums ļauj brīvprātīgi veidot iedzīvotāju pārstāvniecības, bet politiķi un Valsts prezidents uzstājuši, ka šai sabiedrības līdzdalības formai ir jābūt noteiktai likumā kā obligātai.
VARAM ir uzdots izstrādāt šādu projektu, un tagad ministrija izpilda uzdoto. Viņaprāt, tā ir pozitīva ideja izveidot “platformu, kur cilvēki var sarunāties ar domi un mazināt varas attālināšanos no iedzīvotājiem”. VARAM piedāvā to veidot kā konsultatīvu institūciju.
M. Lasmanis paredz strīdus par valdes izraudzīšanās veidu, jo VARAM nepiedāvās to ievēlēt tiešās vēlēšanās – tā tas nav arī Līvānos, kur dome apstiprina pagastos izraudzītos valdes locekļus. Ja arī pagastos un pilsētās notiktu vēlēšanas, tas prasītu lielus resursus. Tad ir vajadzīga arī vēlēšanu uzraugošā institūcija, kas būtu papildu slogs Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Lielākajā – Mārupes pagastā – ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, bet mazākajā – Jaunjelgavas pagastā – ir tikai 88 iedzīvotāji, un tur vēlēšanas sarīkot nebūtu viegli, uzskata M. Lasmanis. Jāpasaka, ka Jaunjelgavas pilsētā savukārt ir 1915 iedzīvotāji.
Nav iespēja ietekmēt lēmumus
Dundagas pašvaldība ir viena no pirmajām, kur pēc toreizējā pašvaldības vadītāja Aldona Zumberga iniciatīvas iedzīvotāju kopsapulcē, kas notikusi pārpildītā zālē, jau 2009. gadā tika ievēlēta Kolkas ciema valde. Sapulcē cilvēki izvirzīja valdes kandidātus, pēc tam, balsojot ar biļeteniem, ievēlēja septiņus valdes locekļus, kurus dome apstiprināja. Valdes pārvēlēšanas notika ik pēc katrām pašvaldību vēlēšanām.
Tā ir viena no oficiālajām pašvaldības institūcijām, kuras darbība paredzēta domes nolikumā, tai ir piešķirts arī neliels finansējums vietējām aktivitātēm. Plašāka sabiedrība par Kolkas ciema valdi uzzināja pirms gada, kad iedzīvotāju veidotā institūcija sacēla kājās vietējo sabiedrību un sarīkoja plašas protesta akcijas, lai aizstāvētu no amata atbrīvoto Kolkas pagasta pārvaldes vadītāju Aldi Pinkenu. Viņš tiesā uzvarēja Dundagas novada domi un ir atgriezies amatā.
Tagad A. Pinkens ar interesi sekojot līdzi diskusijām par tā dēvēto nulles līmeni jeb vietējo kopienu iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā, taču uz pašreizējo piedāvājumu skatās skeptiski. Viņš atceras, ka 2009. gadā pēc domes priekšsēža A. Zumberga ierosinājuma pagasta valde izvirzīja arī pagasta pārvaldes vadītāju, “bet ar to arī skaistais stāsts beidzās, jo tā bija vienīgā reize, kad valdes viedokli dome ņēma vērā”.
Kolcinieku domas apvienotajā pašvaldībā bieži nesaskanēja ar dundadznieku viedokli. A. Pinkenam kā pagasta pārvaldes vadītājam valde daudz palīdzot, jo ar tās starpniecību var informēt iedzīvotājus par pašvaldībā notiekošo, kā arī uzzināt, kas rūp iedzīvotājiem.
“Viss izklausās skaisti, izņemot to, ka šai valdei nav nekādas juridiskās iespējas ietekmēt deputāta balsi. Kā domnieki vienojas, tā nolemj, ja likumā nav pateikts, ka domei ir pienākums ņemt vērā iedzīvotāju viedokli,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Pinkens.
Pirms gada Valsts prezidents E. Levits bijis Mazirbē Lībiešu svētkos, jau toreiz viņš runājis par to, ka vietējām kopienām ir jādod lielākas iespējas noteikt to, kas notiek pašvaldībā, atceras A. Pinkens. Taču tajā īsajā tikšanās brīdī viņam nav bijusi iespēja pastāstīt prezidentam, kā tas izskatās praktiski. Viņaprāt, visu nosaka katra novada domes sastāvs – ja tas ir ieinteresēts ieklausīties iedzīvotājos, tad tur arī būs laba sadarbība, bet, ja nav, tad iedzīvotāju pārstāvniecība neko nevarēs ietekmēt.
