Mazajiem nodokli varētu atvilkt no konta 7
Mazajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 50 000 eiro, mikrouzņēmumu nodokli 15% apmērā ieturētu automātiski no bankas konta, vienlaikus atsakoties no nodokļu deklarācijām.
Ar šādu priekšlikumu nule nākusi klajā Ekonomikas ministrija (EM), noraidot agrāk publiski izskanējušās runas par mikro- uzņēmumu nodokļa režīma pārtraukšanu.
“Pagājušajā gadā mazie uzņēmumi deva darbu vairāk nekā 94 000 iedzīvotāju. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, valsts budžeta ieņēmumi 2015. gadā sasniedza gandrīz 59 miljonus eiro, bet pērn – 63,5 miljonus eiro,” skaidro EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, “tāpēc pretēji Pasaules bankas priekšlikumam esam pārliecinājušies, ka mikrouzņēmumu nodoklis kopš tā ieviešanas 2010. gadā labvēlīgi ietekmējis tautsaimniecību un ka tas jāsaglabā arī turpmāk”.
Pēc EM amatpersonas teiktā, 50 000 eiro gada apgrozījums pielīdzināts pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrēšanas slieksnim, kas tādējādi ierobežotu negodīgas konkurences iespējas. Tāpat, viņaprāt, nodokļa režīmā strādājošiem uzņēmumiem jānosaka vēl citi ierobežojumi, piemēram, uzņēmumā strādājošo darba atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 900 eiro mēnesī. Uz jautājumu, kāpēc 900 eiro, Raimonds Aleksejenko atbild, ka par šo atalgojumu, kas mazliet pārsniedz vidējo, ļoti labu speciālistu pieņemt darbā nevarēšot, tikai vienkāršāka darba darītāju.
Martā EM, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un sabiedrisko pētījumu centrs SKDS uzaicināja ap 46 000 mazo uzņēmumu pārstāvjus piedalīties aptaujā par vislabāko nodokļa maksāšanas režīmu. No 3986 uzņēmējiem, kuri atsaucās uzaicinājumam, lielākā daļa (73,9%) atzinuši, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms valstī ir jāsaglabā. Savukārt no aptaujā piedāvātajiem pieciem dažādiem nodokļu maksāšanas režīmiem vislielākais atbalsts bijis minētajam EM priekšlikumam. Aptaujāto mazo uzņēmumu grupā bijuši uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro un kuros strādājošo darbinieku skaits nepārsniedz piecus, kas tādējādi varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli.
“No aptaujā iegūtā iznākuma visvairāk pārsteidz, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīma saglabāšanu atbalsta arī vairāk nekā puse (59%) parastajā nodokļu režīmā strādājošo, tikai nelielai daļai (15%) šķiet, ka šis režīms rada negodīgu konkurenci,” secina SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Arī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīst, ka lielākā daļa viņa pārstāvētās uzņēmēju organizācijas biedru ir par mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu. Viņaprāt, 15% nodokļa likme ir samērīga, tāpat esot atbalstāms EM sagatavotais priekšlikums par nodokļa ieturēšanu no uzņēmuma kopējā maksājumu konta. “Ar to nošausim divus zaķus ar vienu šāvienu. Mazie uzņēmumi tiktu atbrīvoti no liekas grāmatvedības, pašiem rēķinot nodokļa maksājumus. Ieguvējs būs arī VID, jo nodokļa iekasēšana tam vienkāršosies,” saka Jānis Endziņš.
Kā zināms, pagājušā gada septembrī valdība nolēma jau no šī gada 1. janvāra gādāt par īpašu atbalstu tā dēvētajiem start-up jeb jaun- uzņēmumiem, kas strauji attīstās. Vēlāk nolēma, ka EM jādod laiks līdz 2017. gada 1. jūnijam, lai sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām rūpīgāk sagatavoties šim atbalstam uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu gada apgrozījumu.
Uz jautājumu, kad jaunais priekšlikums varētu tikt virzīts tālāk, EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atbild, ka likuma grozījumi tiks iesniegti kopā ar grozījumiem citos nodokļu likumos un, visticamāk, būtu spēkā no 2018. gada 1. janvāra.
