Mazais peld un nirst! Ko nodarbības ūdenī dod bērna veselībai un attīstībai? 0
Kad sākt
Ko nodarbības ūdenī dod bērna veselībai un attīstībai, no cik mēnešu vecuma atvasi var vest uz peldbaseinu, kāpēc zīdainim nav bīstami mācīties nirt un to vēlams sākt līdz astoņu mēnešu vecumam – uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniedz fizioterapeite Alīna Kurmeļeva.
Daudzi vecāki domā, ka bērnu nevajadzētu vest uz baseinu ātrāk par sešu vai pat divpadsmit mēnešu vecumu, jo viņš šķiet pārāk nevarīgs. Ko gan tur darīs, ja iemācīties peldēt vēl nespēj? Protams, iepazīstināt ar ūdeni, sākumā liekot vanniņā, nevis baseinā, mazo var un vajag jau neilgi pēc piedzimšanas. Jānogaida vien, kad nokrīt nabassaites galiņš un paiet vismaz 24 stundas pēc tuberkulozes potes.
Ūdenī mazulis parasti jūtas droši un mierīgi, jo šī vide atgādina atrašanos mammas puncī augļūdenī.
Dzīves sākumposmā bērniņu iesaka katru vakaru likt vannā, jo tā nomierina un relaksē pirms gulētiešanas.
Uz nodarbībām ūdenī vairākumā veselības iestāžu aicina vecākus ar mazuļiem, sākot no divu mēnešu vecuma, kad mamma un tētis ar bērniņu jau saraduši, lielie uztraukumi par zīdaiņa pareizu aprūpi aiz muguras un bēbītis ir pielāgojies būšanai šajā pasaulē, ārpus mammas vēdera.
Bērnu veselības centrā Ķengarags 2–5 mēnešus veciem zīdaiņiem nodarbības notiek speciālās vannās, kas ir nedaudz lielākas par veikalos nopērkamajām plastmasas silītēm, lai mazuli varētu peldināt un viņš izbaudītu kustību prieku.
“Pirmajos dzīves mēnešos mazulis drošāk jūtas nelielā, ierobežotā vidē, nevis plašā peldbaseinā,” skaidro fizioterapeite Alīna Kurmeļeva. “Sākumā ir viena vai vairākas iepazīšanās nodarbības, kas ilgst tikai 10–15 minūšu.
Pie jaunās vides un aktivitātēm jāpieradina lēnām un pakāpeniski, lai nesāk baidīties un protestēt.
Pirmajā reizē rādu vecākiem, kā bērns pareizi jātur mazgājot, lai neizveidotos paaugstināts muskuļu tonuss un vēlāk nebūtu stājas problēmu, – daudzi to diemžēl nezina. Pēc tam katra nodarbība ilgst 20 minūšu, kad ne tikai saudzīgi izvingrinu bērnu, bet arī mācu vecākiem, kā to pareizi darīt pašiem, mazo katru dienu mazgājot. Ja cītīgi darbojas arī mājās, rezultāts, protams, ir labāks.
Vingrojumus izvēlos atkarībā no mazuļa vecuma un problēmas, ja tāda ir. Gribu uzsvērt: nav jāgaida problēma, lai nāktu uz ārstniecisko vingrošanu ūdenī! Tā ļoti noder profilaksei, proti, veselības stiprināšanai un attīstības veicināšanai. Ūdens vanniņā ir 36–38 grādus silts. Mazajiem patīk!”
Pēc piecu mēnešu jubilejas ķipari pārceļas uz peldbaseinu, jo kļūst aizvien zinātkārāki un ir gatavi plašākas pasaules iepazīšanai. Šajā vecumā viņi sāk atšķirt pazīstamus un svešus cilvēkus. Ar savējiem, protams, jūtas visdrošāk, tāpēc baseinā jākāpj un mazulis jāvingrina vienam no vecākiem. Speciālists rāda, kas un kā darāms.
“Ļoti svarīgi, lai bērna iepazīstināšana ar baseinu noritētu mierīgi un iejūtīgi, lai pirmais iespaids būtu labs. Mazulis jāliek ūdenī pamazām, sākumā iemērcot vien pēdiņas, citādi var nobīties, sākt protestēt. Nedrīkst steigties un spiest darīt to, ko viņš pagaidām nevēlas, citādi pēc tam darboties ūdenī būs ļoti grūti.”
Grupā ideālā variantā ir tikai 4–5 bērni, lai speciālists varētu pieiet pie katra, pārliecinātos, vai vecāki visu dara pareizi, ja nepieciešams, kaut ko koriģētu. Vecākiem jāpiedalās nodarbībā līdz atvases piecu gadu vecumam (ir iestādes, kur tikai līdz četriem gadiem), pēcāk bērni ir gana saprātīgi un pastāvīgi, lai darbotos baseinā tikai fizioterapeita uzraudzībā. Baseinā ūdens temperatūra ir zemāka – apmēram 31 grāds, un nodarbība ilgst 25–30 minūtes.
Peldētmācība sākas no četriem gadiem, kad bērns spēj to darīt bez vecāku palīdzības.
Līdz tam, īpaši pirmā dzīves gada laikā, mazuļa kustības pārsvarā nosaka refleksi, proti, tās nav apzinātas, tāpēc mācīties peldēt ir par agru. Nodarbību galvenie uzdevumi ir veicināt attīstību, stiprināt veselību un pieradināt pie ūdens.
Vai izmēģināt niršanu?
Līdz aptuveni astoņiem mēnešiem mazulim saglabājas elpas aiztures reflekss: tikko uz zīdaiņa sejas nokļūst ūdens, viņš momentā vairs neelpo, jo ieeja plaušās automātiski tiek slēgta. Tāpēc šis ir īstais laiks mācīties nirt. Ja to dara regulāri, parasti arī pēc astoņu mēnešu vecuma mazulis zem ūdens spēj aizturēt elpu.
Taču, ja uz baseinu ierodas vēlāk, niršana jāatliek līdz četru gadu vecumam, kad bērns iemācās apzināti aizturēt elpu.
Kā tas notiek pirmajos dzīves mēnešos? “Parasti turu mazuli uz kreisās rokas, bet ar labo plaukstu sāku liet uz muguras ūdeni. Pēc tam uzpilinu dažas piles uz galvas. Tikko mazliet tiek acīs, viņš aiztur elpu. Saku: nirstam! Turpmāk šīs darbības mazulim vienmēr ir signāls par to, kas gaidāms. Pirmajās reizēs bērnu lēnām ielaižu zem ūdens vien īsu mirkli, bet pamazām aizvien ilgāk.”
Speciālistu viedokļi par zīdaiņu niršanu ir pretrunīgi.
Daļa to uzskata par ļoti veselīgu un vērtīgu nodarbi, turpretī citi ir pārliecināti, ka mazuļa izjūtas nirstot ir neapskaužamas.
Ieskatam citāts no Krievijā populārās psiholoģes Žannas Caregradskas raksta: “Pēkšņi māte viņu atdod svešai tantei (vai vēl labāk – dara to pati), kura sāk viņu slīcināt, noliekot uz robežas starp dzīvību un nāvi. Mazulis nespēj saprast jūsu idejas par viņa attīstīšanu un norūdīšanu. Viņš saprot tikai to, ka viņa dzīvībai draud briesmas.”
Alīna Kurmeļeva par šo viedokli ir skeptiska: “Nodarbībās redzu pavisam ko citu – bērni ienirstot smaida un jūtas brīvi. Vai viņi tā darītu, ja būtu pārbijušies? Gadījumos, kad bērns vai vecāki protestē, protams, ar niršanu nenodarbojamies. Taču, ja nevienam nav iebildumu un mazulis jūtas labi, kāpēc gan neapgūt prasmi, kas noderēs visā turpmākajā dzīvē?”
Youtube.com var atrast daudz interesantu video par zīdaiņu niršanu, ievadot atslēgas vārdus babies dive.
13 iemesli, kāpēc peldēt
1. Vingrošana ūdenī veicina bērna attīstību. “Nereti vecāki priecīgi stāsta, ka mazulis neilgi pēc nodarbības sācis velties vai pirmoreiz izdarījis kādu citu kustību. Tā var būt, jo ūdenī veicam vecuma posmam pielāgotas kustības. Piemēram, aptuveni četros mēnešos, kad mazulim jāsāk velties, izpildām pagriezienus sānis.”
2. Laba peldētprasme ievērojami mazina risku noslīkt, kas ir viens no izplatītākajiem bērnu un pusaudžu nāves cēloņiem Latvijā. “Bieži vien noslīkšanas iemesls ir panika. Bērni, kuri no agra vecuma vesti uz baseinu, ūdenī jūtas droši, tāpēc daudz labāk tiek galā ar negaidītām, bīstamām situācijām.”
3. Nodarbības ūdenī ieteicamas mazuļiem gan ar paaugstinātu, gan pazeminātu muskulatūras tonusu. Svarīgi, lai tas būtu normāls, jo tad zīdainis var normāli attīstīties – sākt celt galviņu, velties un rāpot. Gan hipertonuss, kad muskuļi ir pārāk saspringuši, gan hipotonuss, kad tie ir ļoti vāji, var būt iemesls, kāpēc mazulis fiziskajā attīstībā atpaliek no vienaudžiem.
“Ūdens dara brīnumus. Bērniņi, kuri ir ļoti saspringti, kustoties diezgan siltajā ūdenī, atslābinās, bet tie, kuriem ir vāji muskulīši, kļūst stiprāki un stingrāki,” skaidro fizioterapeite.
4. Peldēšana trenē un stiprina sirds un asinsvadu sistēmu. Kustoties uzlabojas asinsrite, šūnu apgāde ar skābekli un barības vielām. “Ja cilvēks skrien, asinis visvairāk pieplūst kājām, ja nodarbojas ar airēšanu – rokām, bet peldot – smadzenēm, kas ir mūsu vissvarīgākais orgāns. Peldēšana veicina gan bērna fizisko, gan garīgo attīstību.”
5. “Šķiet, peldēšana ir vienīgais sporta veids, kas stiprina gandrīz visas muskuļu grupas, palīdz veidot staltu stāju. Kad bērns iemācās pareizi elpot, peldēšana trenē pat žokļa un lūpu muskuļus, kas piedalās skaņu izrunāšanā un ir svarīgi valodas attīstībai.”
6. Nodarbības ūdenī nomierina hiperaktīvus bērnus, jo vingrojot un peldot viņi tērē kūsājošo enerģiju un nogurst, turklāt ūdens līdzsvaro nervu sistēmu.
7. Ādā ir miljoniem jušanas receptoru, un atrašanās ūdenī tai ir kā mikromasāža, kas nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu.
8. Vingrojot baseinā, ir daudz mazāks risks gūt traumas, nekā darot to uz cieta pamata. Ūdens pretestības dēļ bērns nevar izdarīt pārāk asas kustības (tātad kaut ko saraut vai sastiept), arī mugurkaula un locītavu slodze ir mazāka. Ja iegremdējas līdz kaklam ūdens cēlējspēka ietekmē ķermeņa svars samazinās aptuveni par 90%, tāpēc nodarbības baseinā ir drošas bērniem ar lieko svaru un locītavu problēmām, piemēram, artrītu.
9. Aktivitātes ūdenī ir drošs veids, kā stiprināt muskuļus un locītavu saites. Rūpēties par to stingrību īpaši vajag laikā, kad mazulis mācās staigāt.
10. Dažiem mazuļiem nepatīk gulēt uz vēdera, jo pamats spiež un sagādā neērtības. Ūdenī savukārt šī poza visbiežāk izraisa prieku, jo nekas netraucē, var brīvi kustēties un paveras plašāks redzesloks, nekā guļot uz muguras. Mazais pierod gulēt uz vēdera, iemācās stabili turēt galvu.
11. Norūda un stiprina imunitāti. “Daudzi vecāki ir teikuši: bērns agrāk tik daudz slimoja, bet, tiklīdz sākām apmeklēt baseinu, gandrīz nemaz. Protams, lai nebūtu pretēja efekta, nedrīkst ziemā ar slapjiem matiem skriet ārā.”
12. Pareiza elpošana peldot un nirstot attīsta plaušu tilpumu, līdz ar to uzlabojas skābekļa piegāde katrai organisma šūnai.
13. Iespējams koriģēt X un O veida kāju deformācijas, ko izraisa muskuļu disbalanss. Piemēram, ja kājas veido O formu, to ārējo sānu muskuļi ir stiprāki, bet iekšpuses muskuļi – vājāki. Stingrie ar vingrojumiem jāatslābina un jāstiepj, bet vājie jāstiprina.
“Bērniem kājas bez jebkādas palīdzības var dabiski iztaisnoties līdz sešu gadu vecumam, tomēr tik ilgi gaidīt nevajadzētu. Viena vai divu gadu vecumā par X un O kājām var neuztraukties, bet, ja deformācija ir arī pēc trim gadiem, iesaku mazuli vest uz ārstniecisko vingrošanu. Baseinā vai zālē – tā ir gaumes lieta.”
36,6 °C konsultante ALĪNA KURMEĻEVA, fizioterapeite Ķengaraga bērnu veselības centrā
