Mazais, jautrais leopardgekoniņš 0
Sporta akadēmijas studentam Kiršjānim Arājam mājās vienmēr ir bijusi kāda pūkaina vai spalvaina radībiņa – kaķis vai suns, bet, kad abi ar draudzeni noīrēja kopīgu dzīvokli, ar dzīvnieku izvēli radās problēmas, jo Laurai dzīvnieku apspalvojums izraisa alerģiju. Iepazīstoties ar internetā piedāvāto radībiņu klāstu, izvēle apstājās pie leopardgekoniem.
Tā viņu mājās nonāca divi mēnesi veci sīciņi gekoniņi. Domājot, ka tie ir puika un meitene, deva vārdus Bono un Buča. Izskatījās gluži kā mazi tīģerēni – vienās strīpās. Atšķirt tos varēja tikai pēc tā, ka vienam uz muguras bija desmit, otram – vienpadsmit strīpas. Tikai vēlāk, kad gekoniņi pieauga, noskaidrojās, ka abi ir puikas, tāpēc Bučai tika dots vārds Bučs. Divus tēviņus turēt kopā nedrīkst. Krišjānis un Laura pamanīja, ka augumā lielākais gekons Bono dara pāri mazākajam – Bučam. Bučs no Bono baidās, tāpēc lielāko daļu laika pavada, slēpjoties mājiņā. Tad pāris pieņēma lēmumu šķirties no viena gekona. Bono nu ir citas mājas, bet Bučs plašajā terārijā jūtas kā karalis.
Šobrīd Bučs ir sasniedzis deviņu mēnešu vecumu. Strīpas uz tā muguras pārtapušas par plankumiem. Un viņš lepojas ar īpaši skaistu – koši dzeltenu ar melnu – ietērpu.
Gekonu mītni Krišjānis rūpīgi iekārtojis pats. No putuplasta uzbūvējis un smilšu krāsā nokrāsojis trīs slēpņus, kuros dzīvnieciņam patverties un nosnausties. Mītnes grīdu noklājis ar flīzēm, turklāt tā, ka vienā pusē tā ir apsildāma, otrā – vēsa. Aukstasiņu dzīvnieki paši sevi sasildīt nespēj, tāpēc dodas turp, kur jūtas labāk – vienbrīd siltumā, citā brīdī – vēsumā. Siltums gekonam palīdz arī labāk pārstrādāt apēsto barību.
Terārijā jānodrošina arī pastāvīgs siltums. Vislabāk leopardgekoniņš jūtas plus 32 grādos. Gekona mītnē noteikti jābūt arī UVB staru lampai un trauciņam ar ūdeni. Ūdens kalpo ne tikai slāpju veldzēšanai, bet nodrošina arī vajadzīgo 30 – 40% gaisa mitrumu. Vienā slēpnī Krišjānis ievietojis arī trauciņu ar samitrinātām kokosrieksta čaulas skaidām. Tās palīdz nodrošināt vēl lielāku mitruma līmeni, kas vajadzīgs, lai gekoniņš varētu vieglāk nomainīt ādu. To radībiņa dara reizi mēnesī. Process ilgst aptuveni divas dienas. Vispirms tas kļūst gandrīz balts, bet pēc pāris dienām jau greznojas ar jaunu “kažoku”.
Leopardgekoni ir nakts dzīvnieki, tāpēc dienā Bučs guļ. Mostas ap sešiem septiņiem vakarā, bet arī nomodā daudz rūpju neprasa.
Nokārtot savas dabiskās vajadzības leopardgekonus var iemācīt vienā stūrī uz salvetes. Kad labi izgulējies un pasēdējis “uz podiņa”, leopardgekoniņš dodas lūkoties, kas atrodams ēdamtrauciņā. Tam garšo dzīvi tārpi, siseņi, sienāži. Papildus jādod kalcijs, kam pievienots D3 vitamīns. Par to, cik labi gekoniņš barots, var spriest pēc astes resnuma. Ja tā ir veselīgi tukla, radībiņa no barības trūkuma necieš. Aiz astes leopardgekonu šā iemesla dēļ ņemt nedrīkst. Ja tas asti nometīs, zaudēs cītīgi krātās barības rezerves.
Uz vārdu leopardgekons neatsaucas, bet savējos no svešiem ļaudīm atšķir, stāsta Krišjānis. Ja mājās ir ciemiņi, gekons no savas mājiņas ārā nenāk. Toties Bučs ir apmierināts, kad Krišjānis un Laura to izņem no terārija un ļauj ložņāt pa dīvānu, galdu un ķermeni.
– Kad vakaros noguris pārnāku mājās no skolas, labprāt paņemu Buču rokās un vēroju, kā viņš darbojas. Tas palīdz atbrīvoties no stresa un negatīvajām domām, – teic Krišjānis. Ja uz dažām dienām dzīvnieciņš paliks viens, tas neskums. Vien prombraucot trauciņš jāpielej pilnāks ar ūdeni un jāatstāj barība.
Lai radībiņai jautrāka dzīve, tuvojoties vasarai, Krišjānis un Laura iecerējuši Bučam atrast draudzeni. Tad radīsies pēcnācēji, bet, izrādās, pie tiem tikt nav nemaz tik vienkārši. Pāroties leopardgekoni sāk, kad sasnieguši vismaz vienu gadu un 45 gramu svaru, un turpina līdz četrpadsmit gadu vecumam. Pēc katras pārošanās mātīte izdēj vienu olu. Lai mazais izšķiltos, ola 40 – 60 dienas jātur nemainīgā plus 29 grādu temperatūrā, ko var nodrošināt tikai inkubators. Krišjānis pat ir gatavs šim nolūkam to iegādāties.
Leopardgekoni: brīvā dabā sastopami Turkmenistānā, Pakistānā, Indijā, terārijam jābūt vismaz 80x40x40 cm, dienā jānodrošina plus 28 – 32 grādu siltums, naktī 25 – 28 grādi, barība – tārpi, kukaiņi, vairojas ar olām, dzīves ilgums – līdz 27 gadiem.
|
