Mazais drošsirdis – čivava 1
Mājdzīvnieku audzētavā “Golden Fenix” Lielvārdē mīt ne tikai dekoratīvas un retas radībiņas – dažādu šķirņu baloži, truši, cukuroposums, Āfrikas pundureži u. c. Te pajumti raduši arī seši suņi. Un katram ir savas funkcijas – divi sargā māju, mopsis un trīs čivavas – priecē acis un sirdi.
Visvecākā no suņu saimes ir rotveileru kucīte Sāra. Viņa ir jau desmit gadus veca. Arī Morics, kurš pārstāv čau čau suņu šķirni, ir jau deviņus gadus vecs, bet mopsenīte Zemfira, dēvēta par Zefiju, sasniegusi astoņu gadu vecumu.
Pilna māja ar suņiem pensionāriem, – smaidot teic Anete Valtere, tāpēc ģimene nolēma iegādāties vēl kādu – jaunāku – suni un izvēlējās par labu mazajiem čivavām. Kāpēc tā? Īsspalvaino meitenīti Parisu, kurai šobrīd ir 1,5 gadi, nopirka no kādas paziņas, pie kuras ciemojoties mazā un aktīvā suņu meitene ļoti iekrita sirdī. Parisai drīz pievienojās garspalvainā māsiņa Džūda. Iepriekš viņa bija mitusi pie kādas gados vecas kundzes, kurai tikt galā ar enerģisko suņu meiteni kļuva par grūtu. Nu šī suņu meitene jau vairākkārt piedalījusies izstādēs un trīs reizes ieņēmusi pirmo vietu. Iespējams, drīz Džūda kļūs par Latvijas čempioni. Bet neparastās lillā tīģerkrāsas kucēnu Šonu Anete ieraudzīja kādas Krievijas čivavu audzētavas interneta mājaslapā un nespēja pretoties vēlmei šo suņuku iegūt savā īpašumā. Šona māte ir šokolādes tīģerkrāsā, tēvs – balts ar tumšiem lāsumiem, tādējādi iegūstot skaistu lillā tīģerkrāsas atvasīti.
Tobrīd, kad viesojāmies Valteru mājās, bija pagājušas tikai pāris nedēļas, kopš piecus mēnešus vecais Šons uzturas Latvijā. Mazais suņuks vēl jutās pavisam nedrošs – trīcēja un drebēja un mūs, svešiniekus, uzlūkoja lielām, baiļpilnām acīm.
Tikmēr Parisa mūs cītīgi aprēja, atgādinot, kurš te ir īstais saimnieks. Mazās suņu meitenes klaigāšanu ar mierpilnu skatienu no sava dīvāniņa priekšnamā vēroja lielā, gudrā rotveileru dāma Sāra. Anete teic – jau čivavu šķirnes aprakstā teikts, ka īsspalvainie čivavas ir ar nejaukāku raksturu, lielāki rējēji, garspalvainie – mierīgāki un mīļāki. Visu trīs Valteru čivavu ciltsraksti ved uz Krieviju. Šons atceļoja no šīs zemes, arī Parisas un Džūdas vecāki nākuši no Krievijas. 27. martā audzētavā “Golden Fenix” notika ļoti priecīgs notikums – Džūda laida pasaulē mazuļus – divus puikas, divas meitenes.
Vai čivavām atšķirībā no lielajiem suņiem vajadzīga īpaša aprūpe? Anete stāsta, ka čivavas, īpaši kamēr mazi, ļoti jāsargā no kritieniem. Un ne tikai tāpēc, ka var salauzt trauslās kājeles. Lielākās raizes rada tas, ka čivavām galvaskausā ilgi neaizaug avotiņš, līdz ar to atklātā smadzeņu daļa ir viegli ievainojama. Un tas ātri var beigties letāli. Ar Šonu esot vieglāk, jo suņuks ir raksturā mierīgs, bet Parisa maza bijusi ļoti aktīva, tāpēc saimniekiem sagādājusi daudz raižu. Nervi jau bija beigti, Parisu pieskatot, atceras Anete.
Jābaro čivavas ar profesionālo sauso barību, tiem ļoti garšo arī svaigi dārzeņi. Vasarā čivavu vēderā viens pēc otra pazūd gurķi. Bet vislielākā delikatese gan čivavām, gan mopsenītei Zefijai ir svaigi kartupeļi. Jau tad, kad Anete vai mamma Inta virtuvē ņem bļodu, lai sāktu tos mizot, suņi ir klāt. Jādod gan tos ar mēru.
Guļamvietu visi trīs čivavas iekārtojuši Anetes gultā, un saimniece to arī neliedz. Tikai pirms došanās pie miera segu nākas nopurināt no suņu gardumiem – speciālajiem kauliņiem un cepumiem, ko vaukšķi pa dienu sastiepuši.
Naktīs suņuki guļ visādās dīvainās, smieklīgās pozās, piemēram, uz muguras un katra kāja uz savu pusi. Kad Anete dodas prom savās gaitās, čivavas viņu pavada, sēžot uz palodzes. Arī atgriežoties mājās, suņuki gaida turpat un aiz prieka rej, gaudo un gatavi dot daudzas, mīļas bučas.
Čivavas:
mēdz būt īsspalvaini un garspalvaini, barība – profesionālā sausā, svaigi dārzeņi, jāsargā no kritieniem, īpaši, kamēr mazi, jāķemmē, regulāri jātīra acis, jāpārbauda zobi, reizi divās nedēļās jāapgriež nadziņi, dzīvo vidēji 15 gadus. |
