Mazā uzņēmēja maize. Ciemos Sandra Štāla beķerejā Aizputē 10
Pirmais pircējs − vīrietis
Ģimenes iedrošināts un atbalstīts, SANDRIS ŠTĀLS nolēma dzimtajā Aizputē atvērt ceptuvi–kafejnīcu. Kopš šā brīža pagājis pāris gadu, kas jaunajam uzņēmējam bijuši grūti un veiksmīgi vienlaikus. Sandris tagad noteikti ir uzkrājis pieredzi uzņēmējdarbībā, savukārt aizputnieki tikuši pie savas beķerejas, jo iepriekš mazpilsētā nav bijis kafejnīciņas, kur baudīt svaigi ceptas maizītes, kūkas un iedzert tasi kafijas.
Beķereja atrodas senatnīgā koka namā uz galvenās ielas, kas vijas cauri Aizputei, tāpēc to atrast ir viegli. Piektdiena, kad esam ieradušies pie jaunā uzņēmēja, izrādās saspringtākā darba diena – nedēļas nogalē aizputnieki grib ar kādu našķi palutināt sevi un sarūpēt cienastu ciemiņiem. Sandris jau iepriekš brīdināja, ka intervija būs fragmentāra, jo viņam jāstāv aiz letes, jātirgo, jānovāc trauki, jādara vēl citi beķerejas ikdienai piederīgi darbi. Tas mūs neuztrauc, jo mirkļos, kad jāapkalpo kārtējais apmeklētājs, varam baudīt biezpiena un šokolādes kūkas un kafiju, kā arī pavērot apmeklētājus un uzņēmēju viņa ierastajā vidē.
Kad uz mirkli pierimst ļaužu plūsma, Sandris apsēžas pie galdiņa un ir gatavs sarunai. Vispirms viņš atsauc atmiņā beķerejas atvēršanas dienu. – Tas notika 2014. gada 31. maijā, kas bija sestdiena. Paklausījām draudzenes vecmāmiņai, kura zināja teikt – ja grib, lai tirgošanās ritētu veiksmīgi, beķereja jāatver sestdienā, bet pirmajam pircējam jābūt vīrietim. Lai būtu drošs, sarunāju savu onkuli, turklāt viņš man daudz palīdzēja, lai es varētu atvērt ceptuvi–kafejnīcu.
Sandris, protams, nepaļāvās tikai uz ticējumiem. Pirms sāka uzņēmējdarbību, pētīja vietējo tirgu, pamatīgi izprašņāja uzņēmēju no Saldus, kurai vairākus gadus piederēja kafejnīca. – Ar ģimeni bijām tur vairākkārt iegriezušies, mums ļoti patika piedāvātā produkcija, tāpēc sameklēju īpašnieci. Viņa piekrita dalīties pieredzē, tikai man vajadzēja apsolīt, ka es iegūtās zināšanas neizmantošu, lai atvērtu konditoreju Saldū, – atceras Sandris, piebilstot, ka ļoti novērtē kafejnīcas “Miko” īpašnieces uzticēšanos viņam, svešam cilvēkam. – Viņa man pastāstīja, kādas iekārtas nepieciešamas, kuras krāsnis labāk pirkt, cik daudz paplāšu un plauktu vajag, kādu mīklas mīcītāju un mikseri izvēlēties. Ieveda ceptuvē, parādīja iekārtu un ierīču izkārtojumu. Kā zināms, Pārtikas un veterinārajam dienestam ir ļoti stingras prasības, kas jāievēro, ja nodarbojas ar ražošanu.
Sandris saka – tagad, pēc diviem beķerejas darbības gadiem, pašam viss šķiet saprotams, bet tā nebija, pievēršoties pilnīgi jaunai jomai. Viņš to salīdzina ar situāciju, kad skaties uz sienu un centies saprast, kas ir tās otrā pusē.
