Maza podziņa lielākai drošībai, lai seniors nepaliek viens nelaimē 0
Gandrīz katru dienu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi steidzas pie senioriem, kuri pakrituši uz grīdas vai pagalmā un paši saviem spēkiem nav spējuši piecelties, pārcietuši miokarda infarktu vai insultu, slimnīcā nonākuši novēloti vai pārsaluši, aukstumā gaidot palīdzību. Lai novērstu šādas situācijas, daudzas pašvaldības vai tuvinieki apgādā vientuļos sirmgalvjus ar ierīcēm steidzamas palīdzības izsaukšanai.
Aicina neaizmirst
“Ziemā, kad kļūst aukstāks, arvien biežāk gadās situācijas, kad gados vecam vai hroniski slimam cilvēkam, kurš dzīvo viens pats, nepieciešama palīdzība. Ja notiek kāda nelaime, piemēram, cilvēks pakrīt, nespēj pats saviem spēkiem piecelties un izsaukt palīdzību vai gūst traumu, piemēram, salauž gūžas kaula kakliņu, pēkšņi saļimst akūta insulta dēļ, dažkārt aukstumā bezpalīdzīgā stāvoklī nākas gulēt ilgu laiku, kamēr kaimiņi vai radinieki sāk uztraukties, dodas viņu apraudzīt un tikai tad izsauc ātro palīdzību.
Tad traumai vai akūtajai saslimšanai pievienojas arī ķermeņa atdzišana vai apsaldējumi.
Tāpēc gribu aicināt veco, vientuļo cilvēku tuviniekus viņiem vismaz regulāri piezvanīt vai sarunāt ar kaimiņiem, ka tie nāks viņus apraudzīt.
Ne jau vienmēr nepieciešama mediķu palīdzība, galvenais, lai kāds aizietu pārliecināties, vai viss kārtībā,” uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Ja seniors dzīvo mājā ar malkas apkuri, viņa iesaka laikus sagādāt malku un pārtikas produktus visai nedēļai, lai vecajam cilvēkam nevajadzētu vienam doties uz šķūnīti vai uz veikalu. Mēdz būt arī gadījumi, ka seniors uz apledojušās taciņas paslīd, nokrīt un paliek guļam aukstumā. Domājot par dāvanu savai vecajai mātei vai vectētiņam, kurš dzīvo viens pats savā lauku mājā vai dzīvoklī, I. Bukša aicina izvēlēties tālruni ar SOS pogu vai drošības pogas pakalpojuma abonēšanu.
Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas galvenā speciāliste Linda Veržbicka stāsta, ka drošības poga ir viens no četriem sociālās aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā, kas visu diennakti nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas un palīdzību cilvēkiem, kuri vecuma, kustību vai atmiņas traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī. 2016. gadā šo pakalpojumu izmantoja 504 rīdzinieki, 2017. gadā – 576, bet šī gada deviņos mēnešos jau 629. Ik gadu pašvaldība šim mērķim atvēl 90–95 tūkstošus eiro.
“Sociālās aprūpes pakalpojumus personas dzīvesvietā pilnībā apmaksā tad, ja seniora ienākumi nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas – 430 eiro – apmēru. Ja ienākumi pārsniedz šo summu, pašam senioram samaksa par drošības pogas izmantošanu jāveic tikai no tās ienākumu daļas, kura pārsniedz minimālo algu, atlikušo daļu sedz pašvaldība,” viņa informē.
Kuldīgas novada Sociālā dienesta vadītāja Maruta Jautaiķe pavēsta, ka pašvaldība vientuļajiem cilvēkiem pirmās drošības pogas sāka piedāvāt jau pirms sešiem gadiem, kad vairāki sirmgalvji savos mitekļos tika apzagti. Daži bērni šo pogu saviem sirmajiem vecākiem nodrošinājuši par saviem līdzekļiem.
Seniori bijuši ļoti apmierināti, lai gan mazliet baidījušies no jaunajām tehnoloģijām, taču kādam vecam vīram, kuram pēkšņi kļuva slikti, tieši šī poga izglābusi dzīvību.
Šogad ar Latvijas Samariešu apvienības starpniecību pašvaldība šo pakalpojumu apmaksā 20 novada iedzīvotājiem.
Problēmas un risinājumi
Latvijas Samariešu apvienības komunikāciju speciāliste Baiba Pare sarēķinājusi, ka pagājušā gada laikā zvanu centra operatori saņēmuši 13 502 zvanus no cilvēkiem, kuri lieto drošības pogu. No tiem 841 zvanītājs bijis nokritis un nespējis piecelties, bet 287 gadījumos izsaukta ātrā palīdzība. 1744 zvanītāji vēlējušies ar kādu aprunāties, bet 207 gadījumos viņus mākušas bailes vai satraukums, tādēļ operatoram vajadzējis noskaidrot satraukuma iemeslu un palīdzēt to novērst.
“Mājās tiek pieslēgta speciāla saziņas iekārta, bet senioram ap roku aplikta aproce ar signālpogu. To var nēsāt arī pakārtu kaklā kā kulonu.
Brīdī, kad nepieciešama palīdzība, atliek tikai to piespiest un izstāstīt, kas noticis, piemēram, gadījies izkrist no gultas vai ratiņkrēsla.
Nav jāmeklē tālrunis, nepieciešamais tālruņa numurs vai jāgaida savienojums – viss notiek uzreiz. Pat ja cilvēkam kļuvis tik slikti, ka viņš nevar parunāt, operatori nekavējoties organizē palīdzību,” viņa saka. Nereti seniori satraucas, ka ar šīs drošības sistēmas starpniecību viņi tiks izsekoti, novēroti vai kontrolēti, taču drošības poga darbojas tikai tad, kad cilvēks pats to piespiež, lai lūgtu palīdzību vai vienkārši aprunātos.
“Sakaru iekārta mājoklī ir izvietota tā, lai nodrošinātu dzirdamību visā tā platībā. Līdz ar signāla saņemšanu zvanu centra operatoram datora ekrānā redzama informācija – kā sauc cilvēku, kur viņš dzīvo, ar ko slimo, kas ir viņa ģimenes ārsts un kontaktpersonas, pie kā atrodas rezerves atslēgas. Nepieciešamības gadījumā palīdzības organizēšanā un sniegšanā tiek iesaistīti arī dažādi operatīvie dienesti, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, policija, ugunsdzēsēji. Ļoti daudzos gadījumos drošības poga glābusi cilvēku dzīvības, kad kļuvis slikti un mobilais tālrunis palicis otrā istabā vai nav spēka līdz tam aizsniegties,” uzsver apvienības direktors Andris Bērziņš.
Drošības poga
* Pašlaik Latvijas Samariešu apvienības drošības pogu Latvijā izmanto 841 seniors.
* Pakalpojumu var pieslēgt gan individuāli (tas izmaksās 20–24 eiro mēnesī), gan ar pašvaldības Sociālā dienesta atbalstu.
* Šobrīd drošības pogas pakalpojumu savas pilsētas vai novada iedzīvotājiem nodrošina Rīga, Daugavpils, Ventspils, kā arī Salaspils, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes Skrundas, Alsungas, Rojas, Tukuma, Auces, Jelgavas, Olaines, Vecumnieku, Ķeguma, Ropažu, Ogres, Skrīveru, Inčukalna, Krimuldas, Pārgaujas, Priekuļu, Cēsu, Burtnieku, Strenču, Smiltenes, Madonas, Gulbenes, Balvu un Baltinavas novads.
* Latvijā pieejama arī “Dzīvības poga” rokassprādzes vai kulona veidā ar iebūvētu SOS pogu un GPS raidītāju, kas zvanu centram ļauj noteikt lietotāja atrašanās vietu ar desmit metru precizitāti. Tas ir maksas pakalpojums, kas paredz aprīkojuma iegādi vai īri un abonēšanu, kuras tarifs no 9,99 līdz 25 eiro mēnesī.
