Monika Zīle: Latvijas politiķi un masu mediji uzķeras uz Krievijas taktikas āķa 16
Tas jau bija paredzams – pēc ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas Latvijai mīkstināt Valodas likumu Krievija ar skubu metusies apšaubīt Baltijas demokrātijas standartus: ja reiz tik autoritatīva organizācija saskatot draudus minoritātēm, tad vajagot prasties. Lai gan pār Krieviju pašu bez mitas birst aizrādījumi par daudz smagākiem cilvēktiesību neievērošanas gadījumiem, kas paliek bez ievērības, lielais kaimiņš steidz izmantot iespēju apsūdzēt Latviju. Varbūt tomēr šādi izdodas iegūt mazo pirkstiņu un tad jau…
Cilvēktiesību pārkāpumu izkliegšanas celiņš iestaigāts, un var vien brīnīties, kā jau nezin kuro reizi uz Krievijas taktikas āķa uzķeras mūsu politiķi un masu mediji – arī tagad pēc pārmetuma švirkst kaismīgas debates, kur ļauj krāšņi izpausties valstij klaji naidīgu veidojumu pārstāvjiem, iegūstot bezmaksas tribīni un reklāmu labākajos televīzijas raidlaikos. Klausos “Nepilsoņu kongresa” lakstīgalas Elizabetes Krivcovas demagoģiski neloģisko muldēšanu un nevaru saprast, kāpēc proputiniskās organizācijas ideoloģe vispār jālaiž ekrānā. ANO komitejas rekomendācija valstij nav saistoša. Kas te ko gari spriedelēt? Tikmēr Krivcovas kundze jau atzīmējusies ar plašu publisku iziešanu un turpina stiprināt attiecīgā vidē pārliecību, ka līdz reālai divvalodībai Latvijā nebūs ilgi jāgaida – lūk, ar cik labiem rezultātiem viņa strādā tajā virzienā.
Šādu informāciju man regulāri piegādā kaimiņienes vīramāte. Visnotaļ jaukā pensionāre ar godīga darba mūžu plecos ir pastāvīga dažādu saietu apmeklētāja Maskavas namā. Tur viņai būtībā ir vecumam atbilstošas sabiedrības izklaides klubiņš, ko savā manierē apkalpo dažādi “cilvēktiesību eksperti”. Pirms “Nepilsoņu kongresa” E. Krivcova klubiņā bijusi popularitātes zirgā, jo – tā apgalvo mana informatore – garantējusi latviešu valodas norietu. Iespējams, nav skanējis tik kategoriski un klausītāji pārpratuši, bet kādā sabiedrības daļā sēta un stiprināta iluzora ticība vienkāršas nevalstiskas organizācijas spējām grozīt valsts kārtību un mainīt likumus. “Bet kāpēc pie mums nenāk valdošo aprindu politiķi un skaidri neiezīmē to, kas Latvijā ir un paliks nemainīgs par spīti E. Krivcovas aprindu rosībai?” mana paziņa uzdod loģisku jautājumu. Viņa piekrīt, ka šī nav pateicīga auditorija: būtu klaigāšana un replikas, vismaz pirmajās reizēs noteikti. Taču pozīcijas politiķu vairīšanās no tieša kontakta ļauj uzurpēt varu kādā sabiedrības daļā nepilsoņu un krievvalodīgo aizstāvjiem, kas netraucēti pārspīlē savu ietekmi un maldina cilvēkus ar neizpildāmiem solījumiem, no kuriem labumu gūst tikai paši runas vīri un sievas.
Bet, valsts valodas tēmu turpinot, der ieskatīties Krievijas parlamenta nupat akceptētajos pilsonības iegūšanas atvieglojumos. Varētu sacīt, ka ceļā uz Krievijas pasi tagad nav nekādu ierobežojumu. Ja nebijis piebildes – pretendentam jāpārvalda krievu valoda.
