Jūs esat optimists tepat, Latvijā. Bet daudzi jūsu paaudzes cilvēki ir pārcēlušies uz citām valstīm būvēt savu ģimeņu nākotni tur, un emigrācija joprojām nav apstājusies… 3
Godīgi sakot, pārlieku liela optimisma manī nav. Tomēr mūsos ir stiprais “latviešu gēns”, kurā ieguldījušas arī ļoti daudzas citas tautas, un ir pierādījies, ka esam neticami dzīvotspējīga nācija. Mūsu izturību uzskatāmi apliecina tas, ka mums, tik mazai nācijai, joprojām ir sava valsts. Iedzīvotāju skaits valsts teritorijā ir neliels – ja raugāmies pasaules un Eiropas kontekstā. Tāpēc mums katram kaut kas ir jāziedo, lai savu valsti varētu virzīt tālāk un līdz ar panākumiem mums arvien būtu sava valoda. Tas nozīmē, ka ikkatram jādara kaut kas vairāk nekā gadījumā, ja mēs piederētu lielai nācijai, – tas attiecas arī uz izglītību un daudzu valodu zināšanām.
Ceru, ka daļa emigrējušo atgriezīsies Latvijā. Bet, lai cilvēki brauktu atpakaļ, ir būtiski radīt drošību ģimenēm, jo bieži tieši tās trūkums ir emigrācijas iemesls. Mūsu valsts izglītības sistēmai jābūt gatavai un spējīgai pieņemt bērnu, kurš kādu laiku mācījies Anglijā vai Vācijā, neliekot viņam mācīties divas klases zemāk. Un jāspēj atvērties pasaulei.
Vai skola un Kalnciema kvartāls saņem kādu atbalstu no Rīgas pašvaldības?
Kalnciema kvartāls saņem simbolisku atbalstu no pašvaldības kultūras aktivitātēm paredzētā konkursa. Mūsu darbinieces raksta projektus citu pēc cita, un nav paredzams, vai tie konkursos uzvarēs vai ne.
Rīgas domes Īpašumu departaments atsaucās skolas vajadzībai pēc telpām un piedāvāja risinājumu, lai skolas darbs varētu turpināties. Pilsētai ir ļoti daudz neizmantotu vai neefektīvi izmantotu ēku. Telpas, kurās iekārtojusies Žila Verna skola, atjaunojam, uzturam un sedzam nomas maksu no skolas līdzekļiem.
Francijas Nacionālo nopelnu kavaliera ordeni izveidojis ģenerālis Šarls de Golls 1963. gadā. Tas tiek piešķirts par īpašiem nopelniem un izciliem sasniegumiem valsts, civilajos vai militārajos amatos.
Latvijā šis ordenis ir jau piešķirts Mārtiņam Bondaram (2001), Imantam Lancmanim (2001), Rolandam Lappuķem (2009), Jānim Sārtam (2011), Gundaram Ābolam (2011) un vēl citām cienījamām personām.
