“Man sirds sāp, kad turu rokās vēl derīgu lietu, kuru it kā vajadzētu izmest”: māksliniece Ieva Caruka par to, kā atjaunot mājlietas 1
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja mājsaimniecībā izmantota iekārta vai priekšmets liekas apnicis vai vecmodīgs, tas atkal jāpadara interesants. Kā atjaunot mājlietas, stāsta māksliniece Ieva Caruka, kura savu jaudīgo kompozīciju radīšanas starplaikā labprāt pievēršas “mazajai mājas mākslai”.
Kā pagarināt mājlietu mūžu
“Man sirds sāp, kad turu rokās vēl derīgu lietu, kuru it kā vajadzētu izmest. Tur ir ielikts tik daudz darba, dizaineri zīmējuši skices, strādnieki gatavojuši, patērēts darbs, resursi un enerģija. Kaut kā negodīgi to iemest atkritumos. Tāpēc vienmēr apsveru, kā pagarināt savu mājlietu mūžu. Tie paši vecie fajansa trauki ar īpašu formu, kuru materiāls ar laiku ieguvis patīnu. Vai nav ideāla palete gleznošanas eksperimentiem? Tas ir tik interesanti, no plakanas virsmas pāriet uz cilindrisku. Var veidot pilnīgi jaunu dekorējumu, var parotaļāties ar jau esošo apgleznojumu, iekļaujot to jaunā zīmējuma ritmā,” stāsta māksliniece Ieva Caruka.
“Tā necils virtuves šķīvis, kuru pāris reižu gadā lika galdā, var kļūt par centrālo galda rotu. Katrā ziņā izmest to vairs negribēsies. Gatavu trauku apgleznošana ir plašai sabiedrībai pieejams vaļasprieks. Protams, profesionāli mākslinieki, kuriem ir pieejama keramikas apdedzināšanas krāsniņa, izmantos profesionālās glazūras. Toties amatieri var nopirkt hobija klases glazūras, kuras var apdedzināt cepeškrāsnī,” viņa iedrošina.
Lustras un pulksteņa jaunā dzīve
Padomjlaiku lustra māksliniecei nāca mantojumā no iepriekšējās dzīvesvietas. Funkcionēja tā nevainojami, bet izskats bija smagnējs – tumši brūns oksidēts kapars. Ieva kopā ar meitu Annu Mariju nolēma lustrai piešķirt jaunu elpu. Liekās detaļas noņēma. Korpusa pārkrāsošanai tika izmantota krējuma toņa akrila krāsa, kuru uzklāja ar artistisku nevērīgumu, pieskaņojot griestu tonim. Jāatzīmē, šis krāsas klājums iztur visas tīrīšanas. Lai lustrai piešķirtu dzīvību, tā tiek dekorēta atbilstoši gadalaikiem. Piemēram, pavasarī tie var būt mākslīgie ābeļziedi. Šobrīd izveidojies noturīgs variants no sarkanām Ziemassvētku bumbām, metāla spirālēm un zvaigžņveida sarkana stikla piekariņa, kas atsvaidzina lustras izskatu. Lustras dekorēšana ir nepārtraukta radošā laboratorija, nomainot aksesuārus būs arvien jauna lustra…
“Šo nocenotu koka pulksteni es par trīs eiro nopirku veikalā. Pēc kāda laika tam izlādējas baterijas un pulkstenis apstājās. Laiks apstājas… es nodomāju… ha, tāpat kā man, kad satieku savas trīs draudzenes… Pēc šā motīva tapa gleznojums uz pulksteņa ciparnīcas. Ak mirkli, jel apstājies…” stāsta Ieva.
Katrs laiks sev nes līdzi grafiskās zīmes, kuras var saglabāt, uzlīmējot uz vairoga. Ieva kolāžu veidoja no cigarešu un cigāru iepakojumiem, koka rāmja, veciem misiņa rokturiem un stiprinājumiem. Reklāmas plakātiņi un iepakojums, kas bija tik parasti pirms gadiem sešdesmit, tagad ir teju vintage statusā. Tie ne tikai atgādina par strauji aiztekošo laiku, bet arī labi izskatās pie sienas. Veidot kolāžu ir smalks darbs, tur ir savs ritms un krāsu salikums, rāmi var papildināt ar citām detaļām. Piemēram, no savāktiem iecienīto konfekšu papīriņiem noteikti varētu sanākt kolāža, kas atgādinās jaukos bērnības laikus.
Uzpošanu piedzīvoja arī apmēram simts gadus veca koka pūralāde, kas bija diezgan smagnēja. Izstudējusi veco lāžu apgleznošanas estētiku, māksliniece to atsvaidzināja ar košu un dzīvespriecīgu zīmējumu, iekļaujot savu iecienīto Eiropas un vērša tēmu. Tomēr elegantākais darbs mājās ir tapis uz ledusskapja.
Ledusskapis ar nimfām
Pārceļoties uz jauno dzīvokli, māksliniecei bija žēl šķirties no vecā ledusskapja un trauku mazgājamās mašīnas, kuri nevainojami funkcionēja. Jaunajā virtuvē tie ar spožo baltumu nedaudz kontrastēja ar interjerā izmantoto sudraba toni. Negaidot māksliniecei ienāca galvā ideja virtuves iekārtu toni izmainīt. Tas nebija tik vienkārši. Ledusskapi klāj speciāla emalja ar cietu un gludu virsmu, kurai ir liela slodze. Parastā krāsa neturētos un lobītos nost. Ieva izrēķināja, ka vislabāk varētu līdzēt metāla krāsa, kas paredzēta lielākām slodzēm. Ledusskapja virsmu viņa vispirms viegli noslīpēja ar smalko smilšpapīru, lai tā no gludas pārvērstos par matētu un krāsai būtu kur pieķerties. Tad virsma tika gruntēta. Kad pamats bija sagatavots, ar savu lielāko un smalkāko otu māksliniece uzklāja pelēku “Hammerite” krāsu, veidojot viegli švīkainu triepienu rakstu. Rotaļīgais zīmējums tika veidots ar otas kāta smailo koka galu. Zīmēt var stundas laikā, kamēr krāsa ir elastīga un nav sakaltusi. Nokalst tā apmēram trīs stundu laikā. Ja tai pievieno speciālos līdzekļus, žūšanu var paildzināt.
“Zīmējumā gribēju apvienot visu, kas man radītu pozitīvas emocijas. Tur ir redzams vīns, zivis, vakars, tango, kaķis un citas jaukas lietas. Tādā pašā veidā dekorēju arī trauku mašīnu, un tagad virtuves lete man ir vienotā dizainā. Ideja man liekas lietderīga. Līniju veidošana nav vienīgais veids, kā mainīt ledusskapja vai citas virtuves iekārtas izskatu. To var apgleznot ar krāsām, izmantot trafaretus, zīmēt ornamentus, var uzrakstīt dzejoli vai tautasdziesmu, visbeidzot zīmējuma tapšanā savu roku var pielikt bērns… Galvenais, lai pašiem prieks par iespēju darboties un ledusskapim tiek “otrā iespēja”,” smaida Ieva.
