Eduards Filippovs: Straujais algu pieaugums turpina iznīcināt uzņēmumu peļņu. Ko darīt? 6
Autors: “Latvijas Biznesa savienības” valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs
Latvijas Biznesa savienība jau kopš 2013. gada aicina katra novembra trešajā sestdienā pievērst uzmanību lielākajam spēkam Latvijas tautsaimniecībā – mazajam biznesam – un svinēt Mazā biznesa dienu.
Aizsākto tradīciju aicinām turpināt arī šogad un nest vēstījumu “Atbalsti mazo biznesu!” Latvijas sabiedrībā.
Mazie uzņēmumi pārsniedz 90% no Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita. Zinām, ka šie uzņēmumi rada vairāk nekā pusi darba vietu valstī.
Pēc SEB bankas “Baltic Business Outloook” 2019. gada pētījuma datiem, Latvijas MVU ekonomiskais noskaņojums saglabājas pozitīvs, jo 76% aptaujāto uzņēmumu paredzēja, ka pārdošanas ieņēmumi 2019. gadā nemainīsies vai palielināsies par 15%.
Vairākums MVU, proti, 76%, plāno saglabāt pašreizējo darbinieku skaitu, bet 16% plāno to palielināt un tikai 8% – samazināt. Tomēr darba tirgus arvien vairāk sašaurinās, radot darbaspēka izmaksu pieaugumu un bezdarba līmeņa pazemināšanos.
Tā kā straujais algu pieaugums turpina iznīcināt uzņēmumu peļņu, šī spiediena mazināšanai būtu nepieciešams vairāk ieguldīt ražošanas produktivitātē.
Šajā aspektā skatoties, būtisks uzņēmumu attīstības faktors ir investīcijas.
Lai arī Latvija vēsturiski ieņēma pēdējo pozīciju pēc MVU plānotajām investīcijām starp Baltijas valstīm, šajā virzienā ir pozitīvi uzlabojumi, proti, tādu uzņēmumu skaits, kas neplāno investīcijas, ir samazinājies no 35 līdz 21%.
Tomēr inovācijas un tām nepieciešamās investīcijas 52% no Latvijas MVU joprojām neplāno. Šis nepatīkamais skaitlis pēdējos gados ir saglabājies stabils.
Turklāt Latvija ir pēdējā starp Baltijas valstīm pēc to uzņēmumu skaita, kuri klientiem sniedz iespēju iegādāties preces vai pakalpojumus tiešsaistē.
Latvija ir daļa no Eiropas Savienības, daļa no ES vienotā tirgus, un mūsu ekonomika ir ar to ļoti cieši saistīta.
Pēc Eiropas MVU konfederācijas “SMEunited” jaunākā ES MVU Barometra rezultātiem 2019. gada rudenī, Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi ziņo par lejupslīdi, tomēr tā ir lēnāka, nekā prognozēts.
Tiek ziņots par labvēlīgākām nākotnes perspektīvām salīdzinājumā ar aizvadīto pusgadu. Kā pozitīvu tendenci novērojam arī to, ka Eiropas MVU gūst labumu no nodarbinātības un algu pieauguma, jo tas audzē iekšējo pieprasījumu.
Visbeidzot, šķiet, ka Eiropas MVU joprojām ir diezgan daudz neskaidrību attiecībā uz nākotnes perspektīvām kopumā, taču tie ir mazāk norūpējušies par tiešajām sekām un negatīvu ietekmi uz pašu uzņēmumiem.
Lai saglabātu ekonomikas atveseļošanos un atbalstītu MVU izaugsmi, turpmākajās Eiropas fondu programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš prasmju attīstībai, konkurētspējai un inovācijai, īpaši digitalizācijas, zaļās un aprites ekonomikas jomās.
MVU jo īpaši ir vajadzīgi pareizie instrumenti, lai veiktu transformāciju.
Ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi normatīvajā vidē, un jaunajai Eiropas Komisijai ir vairāk jākoncentrējas uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un taisnīgumu attiecībā uz visiem uzņēmumu veidiem un izmēriem.
Ceram, ka mērķtiecīga un konsekventa uzņēmējdarbības vides pilnveide tiks atspoguļota arī topošajā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā “2020–2027” un gaidāmā nodokļu reforma būs vairāk orientēta uz uzņēmumu izaugsmi.
