Maz zināmi, bet ļoti vērtīgi padomi, lai izdotos pagatavot patiešām izcili garšīgu ēdienu 0
Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Katrai saimniecei, ik dienu rosoties virtuvē, ir uzkrājusies pieredze un zināšanas, izveidojušies paradumi, tāpēc maltītes gatavošana var noritēt gluži automātiski, nesperot soli ne pa labi, ne pa kreisi no ierastā. Bet dažkārt izrādās – darot gudrāk un pareizāk, maltīte var izdoties daudz gardāka.
Kad pievienot garšvielas
Ja garšvielas ēdienam pievieno gatavošanas sākumā, tās ieteicams apcept eļļā, kā to dara indieši. Tad garša nofiksējas eļļas izvilkumā, ko varēs pievienot zupai, mērcei, sautējumam vai ceptiem kartupeļiem.
Ja garšvielas neapcep, bet gatavošanas sākumā tāpat iemet katlā vai pannā, smaržos visa virtuve, bet ēdienā tās jutīs maz vai nemaz.
Gluži pretējs efekts ir, ja garšvielas pievieno ēdiena tapšanas nobeigumā. Tad garša nepagūs pazust – ievilksies zupā vai mērcē.
Garšvielas arī var pievienot, kad katlu noceļ no uguns. Uzliek vāku un kādas 5 minūtes ļauj ievilkties.
Cepot kartupeļus, garšvielas uzbārsta pašās beigās, bet vārot sāli piemet jau sākumā.
Var arī kartupeļus izvārīt bez garšvielām un pēc tam tajās apviļāt. Var vispār tiem nelikt garšvielas, bet pievienot mērcei, kas tiks pasniegta pie kartupeļiem.
Ja kartupeļiem pievieno rozmarīnu, koriandru, kurkumu, majorānu, sīpolus un ķiplokus, tie sanāks Vidusjūras virtuves gaumē.
Savukārt no šā garšvielu sastāva izņemot rozmarīnu un majorānu, kartupeļi iegūs austrumniecisku garšas buķeti.
Kāposti labi sader ar asām garšvielām, piemēram, čili un ingveru, arī ar piparmētru.
Svaigu kāpostu salātiem var pievienot timiānu, ingveru un ķiplociņu.
Vārot kāpostu un pupiņu zupu, var pamēģināt salikumu – sīpoli, ķiploki un timiāns. Šī trijotne virumam piešķir bagātīgu garšu, padara to sātīgāku.
Daudzu iecienītajiem kāpostiem, lai tie tik ļoti neuzpūstu vēderu, vajag pievienot ķimenes, kumīnu vai fenheli.
Lai izdotos buljons un zupa
Liellopa gaļa ir visbagātākā ar barības vielām un veselīgākā, buljonam īpaši noder gabals ar stobrkaulu (tā dēvēto cukurkaulu).
Buljons no vecāka dzīvnieka gaļas ir aromātiskāks un spēcīgāks nekā no jaunlopa gaļas.
Gards buljons izdodas no veselas vistas, bet ekskluzīvs – no medījuma (brieža vai stirnas).
No cūkgaļas buljonu nevāra. Ja tomēr gribas, cūkas ribiņas var likt kopā ar liellopa kauliem.
Uz nelielas liesmas ilgi vārīts buljons ir spēcīgāks. Lai no kauliem iegūtu labu buljonu, tie jāvāra trīs četras stundas.
Lai buljons būtu dzidrāks un ar izteiktāku garšu, pirms vārīšanas gaļu un kaulus apcep.
Gaļu un kaulus liek aukstā ūdenī un lēni uzvāra.
Putas vārīšanās sākumā nosmeļ, lai buljons vai zupa nav rūgti.
Sāli pieber pēc putošanas, lai tas iesūktos gaļā un tā nebūtu bezgaršīga.
Pēc noputošanas katlā liek dārzeņus, kas bagātinās buljona garšu: burkānus, selerijas sakni, papriku, pētersīļu un fenheļa kātus.
Kamēr vārās buljons, garšsaknes kļūst pavisam mīkstas. Tās nav jāizzvejo no buljona, bet garšaugu kātus izceļ ar putu karoti.
Lai biešu zupa saglabātu rubīnsarkano krāsu, svaigas rīvētas bietes pirms tam apcep, bet vārītas sarīvē, apslaka ar citrona sulu, pieber sāli, piparus un cukuru, notur kādu laiku un zupai pievieno vārīšanas beigās.
Skāba vide neļauj citiem dārzeņiem tik ātri izvārīties, tāpēc tomātu pastu un skābētus gurķus zupai pievieno kā pēdējos.
Kaltētas garšvielas (laurlapas, piparus u.c.) liek vārīšanas sākumā, bet svaigus garšaugus – pirms vārīšanas beigām.
Pētersīļi un selerijas ir universāli garšaugi, tie sader teju ar visiem virumiem, jēra gaļas un sakņu zupa sader ar kinzu un dillēm, vistas gaļas zupa – ar burkāniem, gandrīz jebkura zupa – ar pipariem, laurlapām un burkāniem.
Bet ar vistas zupu nesader sīpoli, ar liellopa gaļas zupu – dilles.
