Maz būs jauno mājokļu – Latvijā saruks būvniecības apjomi 4
Nākamajos divos līdz trijos gados Latvijā būvniecības apjomi saruks arī dzīvojamo ēku būvniecībai.
Arī privātie baidās ieguldīt
Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds domā, ka ir vairāki iemesli, kāpēc pašlaik privātuzņēmēji baidās ieguldīt naudu būvniecībā.
Pirmkārt, viņi nezina, kā mainīsies un kādas būs nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kuras pašlaik iesaldētas uz vienu gadu un kuras ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Otrkārt, nav zināms, kāda turpmāk būs nodokļu politika. Valdība gan sola, ka līdz gada beigām tā tikšot būtiski grozīta. Bet, ja lielāks nodokļu slogs tiktu likts uz nekustamiem īpašumiem, tad neizbēgami pieaugtu to būvniecības un ekspluatācijas izdevumi.
“Ja nav skaidri zināms, ar kādiem izdevumiem būvniekiem jārēķinās tuvāko gadu laikā, tad neskaidrība rada nedrošību un nevar cerēt uz lielākiem ieguldījumiem būvniecībā,” saka viņš. Nodokļu politika vistiešāk ietekmē ēnu ekonomiku, kas būvniecības nozarē ir vislielākā.
Maz cerību uz mājokļiem
Kā spriež nozares pārstāvji, lielas cerības nevarot likt arī uz vietējo iedzīvotāju pieprasījumu pēc mājokļiem, kas varētu veicināt būvniecību. SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītāja Jeļena Gavrilova atzīst, ka tirgū ap 90% darījumu notiek ar padomju laika apbūves sēriju divu līdz triju istabu dzīvokļiem, kuri ir lētāki nekā dzīvokļi jaunajos projektos. Pēc “Arco Real Estate” datiem, 2015. gada beigās sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 655 eiro par kvadrātmetru. Turpretī Rīgas mikrorajonos uzcelto jauno dzīvokļu cena – vismaz uz pusi lielāka.
Uz jautājumu, kāpēc dzīvokļi maksā tik dārgi, būvuzņēmuma “Bonava Latvija” (agrāk – “NCC”) valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš atbild, ka cena nevar būt zemāka izdevumu dēļ. “Piemēram, jauna dzīvojamā nama projektu projektētājs uztaisa mēneša laikā. Bet projekta saskaņošana valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās ilgst gadu, par ko tāpat jāmaksā projekta pasūtītājam,” skaidro viņš.
SEB bankas korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs Deniss Podļeskis saka, ka ar esošajām cenām jaunu mājokļu būvniecība nav izdevīga, tāpēc tuvākajos divos gados jaunus dzīvojamos namus būvēs maz.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs atzīst, ka nekustamā īpašuma iegādes cenas paaugstinājums no 142 300 līdz 250 000 eiro pērn atsevišķos Rīgas centra rajonos samazinājis darījumu skaitu gandrīz uz pusi.
Kredītu ņēmējiem pārlieku liels slogs
Būvnieki žēlojas arī par 2014. gadā grozītajiem ārzemnieku termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas noteikumiem, kuri jau izraisījuši ieguldījumu un darījumu skaita samazināšanos. Otrs darījumu skaita sarukuma iemesls ir Maksātnespējas likumā paredzēto grozījumu atcelšana, kas būtībā saglabājusi banku diktētos noteikumus hipotekāro kredītu ņēmējiem. Viņiem izvēloties tā saukto nolikto atslēgu principu, banku pieprasītā pirmā iemaksa ir 30% apmērā no iegādes cenas.
Būvuzņēmuma “Merks” finanšu direktors Aldis Donis spriež, ka, prasot šādu iemaksu, bankas uzkrāvušas hipotekāro kredītu ņēmējiem pārlieku slogu. “Ja kredīta ņēmējs nespēj maksāt, tad viņam jāatdod dzīvokļa atslēgas bankai. Bet tik un tā paliek bankai parādā. Arī tas neveicina būvniecību un nekustamo īpašumu tirgus attīstību,” saka viņš.
Ja jaunajiem būs pajumte, būs arī bērni
Būvuzņēmuma “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš saka, ka valsts atbalstu vajadzētu piedāvāt ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem, tikko augstskolu beigušajiem speciālistiem, kuriem ģimeņu veidošana vēl priekšā. Kā zināms, pašlaik valsts atbalsts jaunajām ģimenēm ar bērniem, kuras gribētu aizņemties bankā naudu pirmajam mājoklim – jau uzceltam vai jauna celtniecībai, – paredz par valsts galvojuma tiesu samazināt banku prasītās pirmās iemaksas apmēru. No tā gan nesamazinās aizdevuma kopsumma – tā kopā ar procentiem aizņēmējam tik un tā jāatmaksā bankai.
“Ja ar valsts atbalstu būs iespējams nopirkt dzīvokli arī jaunajiem speciālistiem, tad viņiem būs gan sava pajumte, gan vēlāk arī bērni. Tādējādi valsts veicinātu gan jaunu mājokļu būvniecību, gan risinātu demogrāfiskās problēmas,” spriež viņš.
NĪAA pārstāvis Guntars Grīnvalds domā, ka neatkarīgi no tā, kādus noteikumus kredīta ņēmējs izvēlas, banku prasītā pirmā iemaksa joprojām ir tā, kas bremzē dzīvokļu pieprasījumu, līdz ar to jaunu būvniecību. Tāpēc ļaudis, kuriem vajadzīga pajumte, dzīvokļus pērk mazāk, vairāk īrē. Lai izīrētājiem nebūtu jāmaksā nodokļi, īres līgumi nekur netiek reģistrēti, kas savukārt veicina ēnu ekonomikas izplatību.
UZZIŅA
Lielākie iesāktie dzīvojamo namu projekti
“Z-Towers” Rīgā (336 dzīvokļi)
“Skanstes parks” Rīgā (137 dzīvokļi)
“Biķerziedi” Rīgā (90 dzīvokļi)
Plānotie dzīvojamo namu projekti
“YIT Priedes” Valdlaučos (80 dzīvokļi)
