“Maxima” projektā neskaidrības par slodzēm; būvniekiem dotais uzdevums – neprecīzs 3
Zolitūdes traģēdijā sabrukušā lielveikala “Maxima” tehniskā projekta būvkonstrukciju daļā nav skaidrības par slodzēm uz pārsegumu, turklāt paskaidrojuma rakstā norādītās pārsniedz aplēsēs izmantoto slodžu lielumu, teikts lielveikala projekta autoru – arhitektu biroja “Kubs” – pieaicinātā neatkarīgā eksperta Valtera Celmiņa ekspertīzē, informēja “Kuba” pārstāve Evija Ansonska.
Pēc biroja lūguma arī Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir izveidojusi ekspertu komisiju trīs cilvēku sastāvā, kas sniegs neatkarīgu slēdzienu arī par projekta arhitektūras daļu.
Ekspertīzes secinājumos teikts, ka tehniskā projekta būvkonstrukciju daļā, ko izstrādāja “HND grupas” būvkonstruktors Ivars Sergets, nav dotas aplēses par slodžu radīto piepūli kopnes stieņos, kā arī nav norādīta stieņu tērauda klase, tādejādi piegādātājiem un būvniekiem dotais uzdevums nav bijis precīzs. Turklāt apakšjoslas bultskrūvju savienojuma nestspēja neatbilst Latvijas Būvniecības normatīvu prasībām, informē Ansonska.
Pilnu eksperta ziņojuma tekstu “Kubs” ir nodevis policijai, jo tas esot nozīmīgs pierādījums lietā un jāvērtē kompetentām personām.
Celmiņa ziņojuma rekomendāciju daļā teikts: “Lai noteiktu savienojuma reālo nestspēju, nepieciešams veikt bultskrūvju darba padziļinātu analīzi, izvērtējot stiepes spēka iespējamo nevienmērīgo sadalīšanos uz katru no bultskrūvēm. Ir iespējama arī šī mezgla sagraušana laboratorijas apstākļos. Tāpat, jānosaka reālā slodze uz pārsegumu un izmantoto materiālu fizikālie un mehāniskie raksturlielumi,”
Lai tiktu pārbaudīta arī projekta arhitektūras daļas atbilstība, pieaicināta LAS ekspertu grupa, kuras sastāvā ir sertificēti arhitekti – Ervīns Timofejevs, Edgars Treimanis un Uldis Balodis.
“Arhitekta tiešā atbildība ir tehniskā projekta arhitektūras daļa, kad, vadoties pēc pasūtītāja ieceres, top projekta arhitektūras ideja un risinājumi, kam jāatbilst ēkai paredzētajai funkcionalitātei. Arhitektūras daļa tiek izstrādāta strikti atbilstoši būvnormatīviem un Rīgas pilsētas zonējumam. Projekta arhitektūras daļas atbilstību vērtē gan neatkarīgs eksperts, gan pašvaldības būvvalde. Tiek pārbaudīts viss, sākot no ēkas stāvu skaita atbilstības, līdz pat vismazākajam sīkumam, piemēram, pakāpienu skaitam. Arhitekts neveic nekādus slodžu aprēķinus, jo viņš nav kvalificēts to darīt, tā ir būvkonstruktora atbildība,” skaidro “Kuba” arhitekts Andris Kalinka.
Ministru kabineta noteikumiem “Vispārīgie būvnoteikumi” definē projekta vadītāja – arhitekta atbildību. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem. Par būvprojekta sastāvā ietilpstošu būvprojekta daļu atbild attiecīgajā darba veidā sertificēts būvprojekta daļas vadītājs.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē sagruvusi veikala “Maxima” ēka, nogalinot 54 cilvēkus un vairākus desmitus smagi savainojot. Pirms nelaimes vairākas reizes nostrādājusi ugunsdzēsības signalizācija, taču cilvēki netika evakuēti. Traģēdija rosinājusi plašas diskusijas par būvniecības kvalitāti Latvijā, par “Maxima” attieksmi pret darbiniekiem un viņu drošību, kā arī par to, kas atbildīgs, ka šāda nelaime varēja notikt.
Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pagaidām nav neviena aizturētā, pratina lieciniekus un sagruvušās ēkas būvniecības procesā iesaistītos un vāc pierādījumus.
Saistībā ar Zolitūdē notikušo traģēdiju, kurā gāja bojā 54 cilvēki, ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas – par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Izmeklēšanas gaitā kriminālprocesu var arī pārkvalificēt pēc citiem pantiem.
