Matu masku popularitāte 0
“Vitamīni pārtikas produktos ir tik mazās devās, ka, ieziesti matos, nenodrošina terapeitisku efektu. Tas ir mīts, ka, uzliekot kādu vielu, āda tiks barota ar vitamīniem. Tā diemžēl nenotiek, jo, vienīgi produktu lietojot iekšķīgi, vajadzīgās vielas iekļausies organisma bioķīmiskajās un fermentatīvajās reakcijās, ražos enerģiju. Ja vitamīnu vienkārši uzliksim uz ādas, tas labākajā gadījumā iedarbosies kā mitrinātājs, bet nekad neiekļausies organismā. Svarīgi ir to saprast,” uzsver speciāliste.
Inga Zemīte uzskata, ka mitrināšanai maskas var izmantot, bet to efekts nebūs pietiekams, lai atrisinātu kādu problēmu. Dabisko vai pārtikas produktu lietošana neko sliktu nenodara, bet nav arī liela ieguvuma. Ja patīk, var darīt droši!
Maskas ir ļoti populāras, un daudzi pārlieku vientiesīgi tic brīnumiem. Gurķi liekot uz sejas, būs neliels mitrinošs efekts un uz mirkli – svaigums. Arī lielākā daļa kosmētikas, ko klāj uz ādas, iedarbojas un it kā pasargā. “Efekts būs gan gurķim, gan kosmētikai, taču īslaicīgs – dienā, kurā tas lietots. Kosmētika nevienu cilvēku nav pasargājusi no novecošanas. Palīdzēt varam mēs paši, loģiski spriežot un apzināti vērojot, kas pašiem patīk un noder. Tiks gan aizkavētas problēmas, gan sevi izdosies saglabāt labākā formā.
Ja vēlas attīrīt ādu, eļļa būs labs palīglīdzeklis visa liekā atlobīšanai un iespējamo kreveļu mīkstināšanai, bet nelīdzēs pret matu izkrišanu, tikai padarīs tos slidenākus un smagākus. Mīts par eļļas labvēlīgo iedarbību radies tāpēc, ka šis šķidrums veikli izslidina visus matus, kas tajā brīdi ir krišanas stāvoklī. Tad kādu brīdi krītošo matu kļūst mazāk, jo iepriekšējie ir izslīdējuši vienā laikā. Matu ataugšanas periodā rodas iespaids, ka tie kādu brīdi izkrīt mazāk, bet ne tāpēc, ka matu krišana būtu apturēta,” stāsta triholoģe.
Veselība ir uzturā
“Es vienmēr iesaku darīt to, kas pašam ir patīkami. Bieži vien mums pietrūkst apzinātības momenta – kaut ko nopērkam, kaut ko lietojam, bet paši beigās īsti nezinām, ko un kāpēc. Dzīvojam, neapzinoties sevi un pievēršot pārāk maz uzmanības. Der piebremzēt un izvērtēt, kāds ir šampūns, kāpēc no tā ir blaugznas. Vai arī, lietojot šampūnu, kas sniedz lielisku rezultātu, neievērojam, kas tas bija par līdzekli. Ikdienā jāpievērš vairāk uzmanības notiekošajam, jātestē un jāvērtē. Bet olas es ieteiktu labāk ēst!” spriež Inga Zemīte.
Ārste uzsver, ka uzturam ir liela nozīme gan ēdiena kvalitātes, gan ķīmisko vielu ziņā. Piemērs no dzīves – pavasarī dodamies uz lielveikalu pēc augļiem, dārzeņiem un uzskatām, ka būs ļoti veselīgi. Taču produktos esošā ķīmija, lai tos saglabātu glītus, ir daudz kaitīgāka un pārspēj pozitīvo. Tāpēc tajā periodā labāk izmantot rīsus un kartupeļus. “Tagad ir īstais laiks ēst burkānus, ābolus, bietes, jo patlaban tie ir bagāti ar vitamīniem, mikroelementiem un šķiedrvielām, kas attīrīs organismu. Janvārī, februārī vitamīnu pagrabos paliks aizvien mazāk, tāpēc jāēd, pirmkārt, pēc iespējas mazāk ķīmiju saturošu pārtiku, otrkārt, tas, kas katram cilvēkam ir vajadzīgs. Ogļhidrāti, olbaltumvielas, taukvielas normālos, sabalansētos daudzumos, lai pietiktu organisma funkcijām. Tad arī vispārējā veselība, spēks un enerģija būs labā līmenī, augs mati, un būs veselīga āda. Ja uzturā pēkšņi vairs nelietojam nekādus taukus, āda kļūs sausa, žūs un lobīsies. Protams, vislabāk lietot nepiesātinātās taukskābes, tostarp zivis, zivju eļļu, bet vēlreiz uzsvēršu apzināšanās momentu – sekot līdz tam, ko darām. Gan šampūna, gan ēdienu izvēlē,” savā pieredzē dalās matu veselības speciāliste.
Ierakstīts gēnos
“Neviena mikroelementa pastiprināta lietošana ģenētiski noteikto matu sirmošanu neapturēs, tāpat nav vitamīnu tās aizkavēšanai. Pārsvarā notiek tas, kas ierakstīts gēnos: ja vecāki nosirmoja agri, vitamīnus var lietot vai nelietot, bet, visticamāk, agri sirmot sāks arī nākamā paaudze.
Pigmenta veidošanās mehānisms ir iekodēts termālās papilas šūnas DNS, un, cik reižu tas spēj aktivizēties pigmenta ražošanai, tik arī būs. Tā ir vispārpieņemtā teorija. Ir procedūras ar trombocītiem bagātinātu plazmu. Pēc tamlīdzīgiem intensīviem reģenerācijas procesiem sirmie mati kļūst par trešdaļu tumšāki.
Matu problēmas var būt iedzimtas, iegūtas un saistītas ar veselību. Runājot par iedzimtajām, visbiežākā ir androgēnā alopēcija, kas raksturīga vīriešiem (ap 70% vīriešu rodas plikpaurība), savukārt 50% sieviešu mati kļūst sliktāki hormonālo svārstību dēļ. Akūtā, hroniskā matu izkrišanā vainojams dzelzs deficīts, vairogdziedzera slimības un līdzīgi organisma stāvokļi. Mati mēdz izkrist arī pēc pārslimota vīrusa, operācijas, hormonu tablešu lietošanas.
Vēl ir pašu matu slimības, kad imūnsistēma sāk ražot antivielas pret tiem, vai rētainā alopēcija, ko pavada matu izkrišana. Problēmu klāsts ir diezgan plašs, tāpēc reizēm vieglāk ir nevis diagnosticēt, bet vērtēt, vai izteiktas matu izkrišanas dēļ ārsta palīdzība vispār nepieciešama. Teiksim, pēc antibiotiku lietošanas mati var izkrist trīs mēnešu laikā, bet pēc tam vairs nevajadzētu krist pastiprināti,” atklāj Inga Zemīte, sakot, ka matu izkrišanu ir vienkāršāk apturēt, nekā ataudzēt matus.
