Matu kopšana ar vecmāmiņas metodēm 0
Katra sieviete vismaz ir dzirdējusi vai pati gatavojusi matu maskas no dažādiem produktiem vai dabas vielām, bet vai tās tiešām dara labu vai ir tikai sievišķīgs rituāls? Devāmies pie speciālistes izzināt galvas un matu kopšanas niķus un stiķus.
Dabiski vesela galvas āda
“Katram cilvēkam piemīt individuālas īpatnības, piemēram, normāls ādas stāvoklis ir tad, ja matus nedēļu nemazgā un parādās blaugznas. Vecās ādas šūnas uz galvas, tāpat kā citās ķermeņa vietās, nepārtraukti lobās un atdalās. Galvas ādā ir samērā lieli tauku dziedzeri, kas izdala sebumu. Šis eļļainais šķidrums mitrina ādu un pasargā no infekcijām, kā arī kondicionē matus.
Ja raga kārtas šūniņas lobās nost, mats tās it kā pietur un neļauj tik vienkārši atdalīties – atšķirībā no ādas, ko nesedz tādi mati kā uz galvas. Papildus izdaloties taukiem, tie saķepina atlobījušās ādas šūnas plēksnītēs, un uz galvas ādas tās parādās kā blaugznas. Visbiežāk šo problēmu var atrisināt ar piemērotu šampūnu,” stāsta matu veselības speciāliste.
Majonēzi vai olu?
Lai cik vilinoši būtu pašai pagatavot matu masku no plaši pieejamiem pārtikas produktiem, Ingas Zemītes vērtējumā jēlas olas, maize, majonēze un tamlīdzīgas vielas, ko mēdz ziest, lai uzlabotu ādu un matus, tikai papildus sasmērē galvu. Ja šos produktus no matiem kārtīgi izskalo, tie nekādu ļaunumu nenodara, bet arī īstu labumu nedod. Matus neizskalojot pietiekami rūpīgi, maskas daļiņas sakaltīs, kairinās ādu un situāciju pasliktinās.
“Protams, dažiem produktiem ir pozitīvs efekts, piemēram, pievienojot nedaudz galda etiķa cietam skalojamajam ūdenim, smagie metāli nosēdīsies un mati būs mīkstāki, uzlabosies to struktūra. Var paskalot arī ar nātru novārījumu, bet tam nav ārstnieciskas iedarbības. Vēl uz kairinātas vai iekaisušas ādas var uzklāt alvejas mīkstumu. Ārste savā praksē šos dabas līdzekļus neizmanto, jo cilvēkam ar reālu problēmu noteikti ieteicams lietot medikamentus, kas to atrisina ātri un efektīvi. Bet visbiežāk matu kaites pāriet pašas no sevis, jo organismam piemīt pašatveseļošanās spējas,” atklāj triholoģe.
Runājot par dabas un sadzīves līdzekļiem kopumā, speciāliste īpaši uzsver, ka jāizprot, no kurienes to lietošanas paradumi vispār cēlušies.
“Sievietes bieži apgalvo, ka vecmāmiņām bijuši ļoti labi mati, kurus viņas kopušas ar dabas vai pārtikas produktiem. Es to stipri apšaubu, jo mati visos laikos bijuši dažādi.
Agrāk nebija tādu šampūnu kā mūsdienās, tāpēc mazgāja tikai ar ziepēm. Šampūni parādījās pagājušā gadsimta 70. gados. Tolaik to kvalitāte tika mērīta pēc detergentu (netīrumus atdalošo vielu) stipruma un bija apmēram tāda kā tagad dažiem ļoti spēcīgiem trauku mazgāšanas līdzekļiem, proti, šampūni bija ļoti asi, spēcīgi. Protams, cilvēki, mazgājot matus, saskārās ar sekām – galvas āda tika sakairināta un lobījās. Dažreiz šampūns patiešām radīja problēmas, līdz ar to sabiedrības apziņā radās mīts par šo līdzekļu kaitīgumu.
Pēdējo 40 gadu laikā šampūnu industrija un zinātne ir ievērojami attīstījusies, mūsdienās gandrīz neviena šampūna īpašības un sastāvs nav tāds kā agrāk. Tomēr, zinot vēsturi, var izprast, kā radusies ideja par matu skalošanu ar nātrēm un citiem produktiem.
Ja tagad visi matus mazgātu tikai ar ziepēm, jau pēc dažām reizēm viņi konstatētu, ka mati ir blāvi, nespodri un neizķemmējami, ziepes saķepinātu matus, un tie tiktu sabojāti. Nebūtu tik skaisti un spīdīgi, kā esam pieraduši. Tāpēc mūsu vecmāmiņas ar dabas produktiem mēģināja novērst ziepju radīto problēmu sekas. Viņas ar darvu krāsoja uzacis vai ar bietēm – lūpas, bet mēs taču to vairs nedarām. Tad kāpēc joprojām matos smērēt olas? Tam vairs nav pamatojuma,” stāsta Inga Zemīte.
