Viņš skaidro, ka EK lēmums par izpētes ierosināšanu ir publisks dokuments un “tie, kas ir iepazinušies ar to, redz, ka daudzas lietas acīm redzami ir aplamas”, skaidro amatpersona, piebilstot, ka “mēs paši zinām, kas varētu būt riski un kas – ne”.
Viņš norāda, ka otrā investīciju daļa, kur valsts ieguldīja līdzekļus, bet privātais investors saistībā ar “Latvijas Krājbankas” krīzi nevarēja vairs ieguldīt, ir diskutējama. Privātajam investoram vajadzēja ieguldīt 37 miljonus latu un aptuveni 41 miljonu – valstij. Lai arī akcionāru sapulcē privātais investors bija balsojis par šo ieguldījumu, viņš to neveica.
“Jautājums ir, kā valstij vajadzēja rīkoties? Ja valsts tajā brīdī nebūtu ieguldījusi, tad tagad runātu savādāk par šo kompāniju. Jautājums varētu būt, ka šis privātais ieguldītājs tomēr būs jāatrod. Tas varētu būt tas, ko EK liek darīt. Vai arī šo naudu varētu likt saprātīgā termiņā atmaksāt, līdzfinansēt no pašas kompānijas līdzekļiem. Šis ir lielākais risks vai apsvērums, kas jāņem vērā,” uzsver ministrs. Secinājumi būšot zināmi šī gada vidū vai gada otrajā pusē.
Kā ziņots, EK sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija sniegusi par labu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, atbilst Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.
“airBaltic” ir 1995.gadā dibināta akciju sabiedrība. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
Reklāma
Reklāma