Anrijs Matīss
Anrijs Matīss
Foto: LETA

Matīss: “Latvijas dzelzceļš” nākamgad prognozē apgrozījuma kritumu par 20% 0

“Latvijas dzelzceļš” nākamgad prognozē apgrozījuma kritumu par 20%, šorīt LTV1 raidījumā “Rīta panorāma” teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Lasīt citas ziņas

Tas saistīts gan ar ģeopolitiskajiem apstākļiem reģionā, gan ar to, ka Krievija arvien vairāk cenšas kravas novirzīt uz savām ostām.
Latvijā 75% kravu ir no Krievijas, nedaudz – no Baltkrievijas un kādi 5-10% ir vietējās kravas, skaidroja Matīss.

Uz jautājumu, vai iespējams Krievijas kravas ar kaut ko aizstāt, Matīss atbildēja, ka tonnāžas ziņā tas nav iespējams, “nevar pārvadāt akmeņogles tādos daudzumos”. Taču kravas ar lielāku pievienoto vērtību gan esot iespējams piesaistīt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Matīss akcentēja, ka valsts no savas puses cenšas palīdzēt tranzītbiznesam, piemēram, 10.decembrī Minskā parakstīts Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā, kura mērķis ir attīstīt savstarpēji izdevīgas divpusējās attiecības transporta kravu pārvadājumu jomā, kuras saistītas ar naftas produktu transportēšanu no Baltkrievijas uz Latviju, izmantojot Latvijas ostu infrastruktūru.

Jau rakstīts, ka memorands paredz, ka Baltkrievija saglabās un palielinās pārvadāto preču apjomu, izmantojot Latvijas dzelzceļa un Rīgas brīvostas infrastruktūru. Plānota Baltkrievijas uzņēmēju iesaiste naftas produktu termināļa attīstībā Rīgas brīvostā. Ostā norādīja, ka parasti laiks no sarunu sākšanas līdz konkrētām darbībām termināļa attīstībā notiek vairāku mēnešu, pat gadu laikā. Precīzi projekta nianses būšot skaidras, kad jautājums par jaunu ostā strādājošu uzņēmumu biznesa plānu apstiprināšanu tiks lemts brīvostas valdes sēdē.

Jau rakstīts, ka “Latvijas dzelzceļš” peļņa pērn ir bijusi ievērojami lielāka nekā citus gadus – 79,8 miljoni eiro, taču lielākā daļa – 62,18 miljoni eiro – ir gūta no kravu vagona parka pārvērtēšanas un nodošanas meitassabiedrībai “LDz Cargo”, kas ir vienreizējs darījums un nav saistīts ar naudas plūsmu.

Neto apgrozījums sasniedzis 218 miljoni eiro, kas ir par 5,5% mazāk nekā gadu iepriekš, jo, samazinoties kravu pārvadājumiem, samazinājās ieņēmumi par infrastruktūras jaudas pārdošanu. Koncerna konsolidētie ieņēmumi pērn bija 439 miljoni eiro, kas ir par 7,6% mazāk nekā gadu iepriekš, un arī tas ir skaidrojams ar samazinājumu kravu pārvadājumu apjomā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.