Maternitātes un slimības apdrošināšanā paredzētas vairākas būtiskas pārmaiņas 0
Pēdējie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz vairākas pārmaiņas sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanā un izmaksās. Tas palīdzēšot novērst negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu.
Adoptētājiem 2017. gadā būs tiesības saņemt tādus pašus pakalpojumus kā bioloģiskajām ģimenēm. Vienam no adoptētājiem, kurš adoptējis bērnu vecumā līdz trim gadiem, piešķirto 10 dienu atvaļinājumu valsts apmaksās 80% apjomā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, šajā laikā veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Turklāt vecāku pabalstu paredzēts piešķirt ne tikai tad, ja persona ir bērna kopšanas atvaļinājumā vai strādā, bet arī tad, ja sieviete ir bijusi grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā.
Ar likuma grozījumiem plānots novērst arī augstu maternitātes un slimības pabalstu izmaksu gadījumus, kas ir nesamērīgi ar personas zaudētajiem ienākumiem.
Ņemot vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājumu iespējams pieprasīt par dažām dienām, dažkārt strādājošs vecāks pabalstu pieprasa tikai par sestdienu un svētdienu vai par dienām, kurās viņam nav jāstrādā. Par šīm dienām vecāku pabalsts tiek izmaksāts pilnā apmērā, lai gan darba ienākumi nav zaudēti. Likuma grozījumi nosaka: vecāku pabalsta saņēmējam, kurš visā kalendārajā mēnesī vai tā daļā ir nodarbināts bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu par šo mēnesi izmaksā kā strādājošam vecākam – 30% apmērā no piešķirtā pabalsta.
2018. gadā tiks ieviests kvalifikācijas periods (laiks, kurā persona bijusi sociāli apdrošināta) slimības pabalsta iegūšanai. Tie būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo divu gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns līdz 14 gadu vecumam. Ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest no 2018. gada 1. janvāra, dodot pietiekami ilgu laiku, lai personas uzkrātu trīs vai sešu mēnešu lielu apdrošināšanas periodu.
Jaunais regulējums nodrošinās, ka tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kuras vismaz īsu periodu bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaikus ar darbnespējas iestāšanos. Kvalifikācijas periods slimības pabalsta saņemšanai ir ieviests lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, un tas ilgst no dažām dienām līdz pat 12 mēnešiem un vairāk.
Likumā iekļautas arī normas, kas reglamentē pabalstu izmaksu gadījumos, kad darbnespēja turpinās vai iestājusies pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām. Tas nepieciešams tāpēc, ka dažkārt cilvēki, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, pēc bezdarbnieka statusa pieprasīšanas iegūst darbnespēju un saņem slimības pabalstu maksimāli 26 nedēļas (lai gan darba periodā darbnespēja iepriekš nav bijusi) un pēc tam vēl deviņus mēnešus bezdarbnieka pabalstu.
