Matemātiska iecere 0
Pirms pieciem sešiem gadiem Latvijas politiskajā vidē diezgan bieži tika pieminēts tā sauktais “Berklava aicinājums”, kuru viņš publiski bija izteicis savās 90. gadu dzimšanas dienas svinībās un arī vairākkārt atkārtojis presē. Šis aicinājums bija nacionāliem spēkiem apvienoties vienā vēlēšanu sarakstā.
Pie tādiem Eduards Berklavs tolaik pieskaitīja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Visu Latvijai”, “Jauno laiku”, Pilsonisko savienību un daļēji arī Tautas partiju. Svinībās klātesošie partiju pārstāvji piekrituši, ka tas tiešām nepieciešams. Nav izslēgts, ka tā bija vairāk pieklājība pret jubilāru, jo nekas tāds nesekoja. Visaktīvāk ideju atbalstīja “Visu Latvijai” jaunieši, bet tolaik tā vēl bija ārpusparlamenta partija ar ne pārāk augstu reitingu, tādēļ citi politiskie spēki uz “VL” atļāvās skatīties diezgan augstprātīgi. Ieskaitot “TB”/LNNK, ar kuru vislatvieši vēlāk izveidoja Nacionālo apvienību.
Ierosme tika atkārtota 2008. gada nogalē, kad īpašu aicinājumu veidot vienotu vēlēšanu sarakstu, atzīmējot prokrievisko spēku aktivizēšanos un apvienošanos, izplatīja vairāku nacionāli noskaņotu organizāciju un biedrību (piemēram, “Daugavas vanagu”, Nacionālo karavīru biedrības, Nacionālo partizānu apvienības u. c.) vadītāji. Tam pat vairs nesekoja pieklājīgas atrunas, aicinājums vienkārši tika ignorēts.
Toties mazliet negaidīti šī ideja it kā augšāmcēlusies tagad, 2012. gadā. Samērā īsā laikā politisko spēku samērs ir mainījies. Dažas partijas “saplūdušas”, citas vispār “nobeigušās”. Toties nemainīgs ir palicis “Saskaņas centra” politiskais svars, kura izredzes saglabāt varu Rīgā arī pēc nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām ir ļoti augstas. Tāpēc “Vienotība” esot iecerējusi pirms vēlēšanām uzrunāt latviskās partijas par vienota saraksta veidošanu – kā alternatīvu “SC”. Šajā sarakstā līdzās “Vienotībai” iecerēts aicināt Nacionālo apvienību, Zatlera Reformu partiju, Latvijas Zemnieku savienību un Zaļo partiju.
“Lai viņiem veicās vienā čupā! Būs vieglāk viņus uzvarēt,” konkurentu ieceres interneta sociālajā tīklā “Twitter” jau paguvis novērtēt Rīgas mērs Nils Ušakovs. Skaidrs, ka konkurējošajai apvienībai, ja tāda taps, vēl jāatrod spēcīgs kandidāts domes vadītāja amatam, turklāt jāraugās, lai šī persona vienlīdz apmierinātu gan “Vienotības” atbalstītājus, gan nacionālistus, gan zaļzemniekiem simpatizējošos vēlētājus, tāpat kā N. Ušakovs ir nostiprinājis savu tēlu krievvalodīgo vidū.
Jāapzinās, ka iecere par latvisko partiju bloku nav idejiska, bet drīzāk matemātiska (tāpēc dēvēt to par “Berklava aicinājuma” novēlotu realizāciju būtu par skaļu). Sasummējot iespējamās iegūstamās balsis un procentus, lielākas iespējas iegūt vairākumu ir, ejot kopā, nevis atsevišķi riskēt, ka daļa nemaz netiks pāri barjerai. Tomēr jāņem vērā, ka Rīgā daudz būtiskāka nozīme nekā daudzās citās pašvaldībās ir ne tikai saimnieciskiem, bet arī politiskiem jautājumiem. Vai atkal būs tāda pati iekšējā stīvēšanās kā šobrīd Saeimā, kur vieni koalīcijas partneri kaut ko rosina, bet citi mēģina priekšlikumus apturēt jau saknē?
Interesanti, ka vēl tikai pusvārdā izteikto ideju jau metušies kritizēt atsevišķi pārstāvji no tā dēvētajām sorosistu aprindām – šāda vienošanās vēl vairāk sadalīšot sabiedrību pēc etniskā principa. Faktiski veidošoties divpartiju sistēma – latvieši balsos par vienu partiju, krievi par citu. Tikai nav skaidrs, kāpēc krieviem tas ir atļauts, jo “SC” pastāv jau gadiem un tā panākumi “PCTVL” balsotāju “uzsūkšanā” ir izpelnījušies atzinību, bet latviešiem ne?
