Matemātiķe un četru bērnu māmiņa, kas nodarbojas ar māliem. Daudzsološa uzņēmuma stāsts 0
Ja Latvijas publika būtu bijusi atsaucīgāka un aktīvāk pirkusi senioru austos dizaina paklājus, iespējams, šodien Latvijā nepastāvētu viens no daudzsološākajiem jaunuzņēmumiem.
Daži cilvēki dzīvē paspēj visu. Solvita Kostjukova ir matemātikas zinātņu doktora grāda pretendente, četru bērnu māmiņa un jaunā uzņēmēja.
Kā uzņēmēja viņa ir ļoti daudzsološā SIA “Alina” lielākā līdzīpašniece.
“Alinas” darbības produkts ir bioloģiska, uz organomāliem (mālu un organiskās ķīmijas produktu savienojums) balstīta arhitektūras krāsu piedeva, kas spēj aizstāt tradicionāli lietotos biocīdus, proti, vielas, kuras pievieno krāsām, lai cīnītos pret pelējumu, sēnītēm un citu mikroorganismu ietekmi.
Uzņēmuma nākotnes potenciāls balstās uz diviem vaļiem. Pirmkārt, uz unikālo organomālu tehnoloģiju – mālu un organiskās ķīmijas produktu savienojuma tehnoloģiju, kas patentēta gan Latvijā, gan svarīgākajās potenciālā eksporta valstīs.
Otrkārt, uz to faktu, ka “Alina” ir uzņēmums, kas radies īstajā vietā un laikā – tieši tad, kad pasaulē un ES sākusies kustība par atteikšanos no tradicionālajiem, toksiskajiem biocīdiem.
Matemātika, idejas un māli
Jautāta, kā matemātiķe sākusi nodarboties ar māliem, S. Kostjukova stāsta: “Mana aizraušanās ar māliem nav pēkšņa. Tā ir iemīlēšanās un sapņu darbs. Esmu iemīlējusies zinātnes komercializācijā un matemātiskajā modelēšanā.”
“Tas notika vēl vidusskolas laikā, kad pārstāvēju Latviju pirmajā un pēdējā Pasaules jauno zinātnieku kongresā Vācijā. Tur es ieraudzīju, ko īsti nozīmē tehnomatemātika autobūves industrijā.”
“Tur pirmo reizi ieraudzīju, ko īsti nozīmē zinātnes komercializācija – proti, kā tas, ko izgudro zinātnieki, nonāk pie uzņēmējiem. Toreiz vēl nezināju, kā to sauc, tolaik to dēvēja par “zinātnes menedžmentu”, bet tagad par “zinātnes komercializāciju”, taču es tajā patiešām iemīlējos.”
“Vēl nezināju, kā to uzsākt, ko tieši darīt, kādi soļi jāsper, bija tikai nojausma, ka gribu to darīt. Bija nojausma, ka jāizprot zinātne, jāmācās vadīt projektus un jāsaprot, vai esmu uzņēmēja pēc rakstura.”
“Visa tā iespaidā sāku studēt matemātisko modelēšanu, jo šī matemātikas nozare ir savietojama ar jebkuru citu jomu. Paralēli strādāju par projektu vadītāju Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras koledžā, kur rakstīju un vadīju projektus dažādās jomās.”
“Tā kā vienlaikus bija intensīva privātā dzīve un kļuvu par četru bērnu māmiņu, tad no sapņa braukt mācīties ārzemēs nācās atteikties. Sasniedzot 30 gadu slieksni, kopā ar draudzeni nodibinājām savu pirmo uzņēmumu – sociālo uzņēmumu “Lude”.”
“Kaut gan uzņēmumam bija ļoti pozitīva sociālā ietekme, tomēr tā produkts nebija pietiekami veiksmīgs – dizaina paklājs, samērā dārgs, bija ļoti jāpārliecina to pirkt. To visu izvērtējot, uzņēmumu pēc kāda laika slēdzām.”
Kopā ar tēvu skolas solā
Tomēr pēc tā slēgšanas apziņa, ka gribas nodarboties ar kaut ko industriālu, nav zudusi. Tas sakrita ar Solvitas tēva atgriešanos zinātnē, viņš pēc PSRS sabrukuma bija pievērsies celtniecībai, lai varētu uzturēt ģimeni.
Solvita vēlējusies, lai tēvs atgriežas pētniecībā, viņi vienā solā kopīgi mācījušies maģistrantūrā. Pēc tās pabeigšanas Juris Kostjukovs nolēmis atkal nodarboties ar pētījumiem.
“Viņam bija no jauna jānopelna savs statuss un jāpierāda sevi zinātnē, un viņš to paveica,” stāsta S. Kostjukova. “Viņš sāka ražot patentus vienu pēc otra, taču viena ideja neguva valsts atbalstu.”
Tieši šo ideju abi kopīgi nolēmuši komercializēt.
Tikai aizbraucot ar organomālu ideju uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta konkursu, S. Kotjukova aptvērusi idejas globālo potenciālu, taču sapratusi arī to, ka zinātnieku komanda uzņēmumam ir, bet nav ražošanas un pārdošanas komandas.
Aicinājusi pievienoties savus mentorus Dāvidu Štēbeli un Ģirtu Ozolu, kuri piekrituši, un tā dzimis uzņēmums “Alina”.
Ko dara organomāli
Idejas pamatā ir veids, kā ražot organomālus. Tas ir savienojums no māla un organiskajām aktīvajām vielām, kas tiek ražotas no biomasas. Abi komponenti ir seni un labi zināmi, mūsu izgudrojums ir veids, kā tie tiek savienoti kopā.
No organomāliem tiek ražotas arhitektūras krāsu piedevas.
Īpašs faktors ir tas, ka no 2019. gada Eiropas Savienībā stājas spēkā regula, ka krāsu ražotājiem ir vai nu jābeidz lietot toksiskās ķimikālijas, kas izraisa astmu, alerģiju, vēzi, reproduktīvās sistēmas bojājumus un citas slimības, vai arī jābrīdina par to esamību ar lielām, labi pamanāmām zīmēm, kas ļoti negatīvi ietekmē krāsu mārketingu.
Līdzīga kustība sākusies arī citur pasaulē, piemēram, Ķīnā, kur līdz šim ražoti vairāki no vistoksiskākajiem biocīdiem, to ražošana turpmāk aizliegta un to cena tirgū krasi cēlusies.
Turpmāko desmit gadu laikā visas pasaules krāsu industrija atteiksies no toksiskajām piedevām, prognozē S. Kostjukova.
“Problēmas būtība slēpjas tajā, ka krāsu ražošanas industrija praktiski ir atteikusies no dažādu šķīdinātāju izmantošanas un pārgājusi uz ūdens bāzes krāsām. Tā kā ūdens ir piesārņots ar mikroorganismiem, tad krāsas bojājas daudz ātrāk.”
“Lai to ierobežotu, izmanto toksiskus biocīdus, taču veselības apsvērumu dēļ ir stājušies spēkā ierobežojumi to lietošanai. Šobrīd mūsu ražotie organomāli ir pasaulē vienīgā ekoloģiski sertificētā krāsu piedeva, kas spēj aizstāt biocīdus,” saka Solvita Kostjukova.
“Tiek meklēti arī citi veidi problēmas risinājumam, piemēram, tikai bioloģiski attīrītu sastāvdaļu izmantošana un hermētisks iepakojums, kas būtībā pielīdzinātu krāsu ražošanas standartus pārtikas industrijai, taču tas reāli iespējams tikai gadījumos, kad viens un tas pats ražotājs ražo visas krāsu sastāvdaļas, to ir vairāk nekā desmit, un tādējādi spēj kontrolēt un garantēt kvalitāti. 90% krāsu ražotāju tas nav tehniski iespējams un nav arī ekonomiski izdevīgi.”
Viņa skaidro, ka krāsu industrija aktīvi meklē izeju no radušās situācijas, tādēļ pērn un šogad notiek intensīva sadarbība ar krāsu ražotājiem, kas testē “Alinas” ražoto piedevu.
Tradicionālais testēšanas laiks krāsu ražošanas industrijā esot pat 14 gadus ilgs, taču “Alina” uzskata, ka šajā gadījumā līdz rezultātam nonāks maksimāli trīs gadu laikā.
Saskaņā ar “Alinas” datiem biocīdu, kurus pievieno krāsām 1% apmērā no kopējās masas, tirgus ES ir 80,3 milj. eiro jeb 17,7 tonnas gadā. Tiek lēsts, ka šādu piedevu globālais tirgus 2020. gadā būs 9,37 miljardi eiro.
S. Kostjukova skaidro, ka organomālam krāsā ir vairāki efekti – kamēr krāsa vēl kārbā, tas koagulē (pievelk sev) baktērijas, radot tām nelabvēlīgu vidi.
Kad krāsa ir uzklāta virsmai, organomāls paaugstina krāsas virsslāņa pretestību skrāpējumiem, aizsardzību pret ultravioletajiem stariem un rada nelabvēlīgu vidi mikroorganismiem.
Testēšana – sekmīga
“Mēs neesam derīgi visām krāsām, savietojamība atkarīga no krāsu receptūras un lietojuma veida. Tomēr industrijas vērtējums par mūsu piedevu ir pozitīvs.”
“Testēšanas gaitā noskaidrojās, ka vajadzīgi uzlabojumi – bijām spiesti nomainīt Latvijā iegūto sarkanīgo māla pulveri pret balti pelēcīgo mālu no Vācijas un Spānijas, samazināt daļiņu izmēru un maksimāli samazināt dozāciju.”
“Tomēr kopumā testēšana noris sekmīgi – produktu saderības fāze jau sekmīgi pabeigta, šobrīd noris efektivitātes fāze – izvērtējums, par cik mēs uzlabojam produktu salīdzinājumā ar pierastajiem, tagad aizliegtajiem biocīdiem un atlikušajiem atļautajiem, kuri ir mazefektīvi.”
“Visātrāk testi noritēja ar koksni, jo tas vienkārši prasa mazāk laika, ar citām virsmām vēl turpinās. Mazie krāsu ražotāji jau sākuši iepirkt nelielus apjomus, lai ražotu pirmās krāsu demo partijas.”
Šovasar uzņēmums sāks 2,4 miljonu lielo ES “Life” granta projektu, kura mērķis ir atvieglot uzņēmuma ieiešanu ES tirgū. “Alina” ir tikai viens no diviem Latvijas uzņēmumiem, kas ieguvis šādu finansējumu.
Lai tādu iegūtu, jārada tehnoloģija, ko angliski dēvē par “disruptive”, proti, tāda, kas pilnībā izmaina tirgu.
UZIŅA:
• 2015. gadā dibināta SIA “Alina”, kas balstās uz Jurija Kostjukova izgudroto organomālu izgatavošanas tehnoloģiju. Tajā pašā gadā Zaļās tehnoloģijas inkubatorā izdodas atrast pašreizējos ražošanas un finanšu (Ģirts Ozols) un pārdošanas un mārketinga (Dāvids Štēbelis) vadītājus un līdzīpašniekus.
• Iegūti dažādi atbalsta finansējumi, kopumā ap 2 milj. eiro, tostarp 2016. gadā uzņēmums iegūst arī vairāku biznesa eņģeļu atbalstu un finansējumu 250 tūkst. eiro apmērā – tie ir amerikāņi Džerijs Virts un Deivids de Ross un soms Sampsa Auvinens.
• Sākas no organomāliem izveidotā arhitektūras krāsu piedevas testēšana sadarbībā ar vadošajiem pasaules krāsu ražotājiem, šādu sadarbības projektu skaits pārsniedz 70. Iegūts ekoloģiskais sertifikāts. 2018. gadā saražoti 600 kg organomālu piedevas, 2020. gadā plānotais ražošanas apjoms – 58 tonnas. Sākotnējo izmaksu nosegšana plānota 2020. gadā, peļņa 2021. gadā.
