Ar rokām daudzkārt apmīļoti 1
Māksliniekiem, protams, nav normēta darba laika, tomēr Laima jau iepriekš ir izdomājusi, kas jāpaveic. – Dienu parasti sāku, apstrādājot iepriekšējās dienas virpojumus, kas, satīti plēvēs, naktī nedaudz apžuvuši. No rīta tos var otrreiz likt uz virpas un ar speciālu tērauda instrumentu apkaltot – sakopt trauka formu, lai panāktu izslavēto porcelāna caurspīdīgumu. Tad izmīcu masu nākamajiem traukiem, sadalot to gabalos un nosverot.
Tiklīdz izvirpots un nožāvēts tik daudz darbu, lai var piepildīt elektrisko keramikas apdedzināšanas krāsni, viņa ķeras pie trauku rūdīšanas lielā karstumā. – Pēc biskvītdedzinājuma darbus glazē un atkārtoti apdedzina. Krāsns kuras aptuveni 12 stundu, pēc tam trauki vēl 36 stundas dziest, un tikai tad krāsni var vērt vaļā un skatīties, kādi brīnumi sanākuši, – keramiķes darba intriģējošāko momentu piemin māksliniece.
Pirmajā gadā pēc augstskolas beigšanas Laima meklējusi savu dizaina identitāti. Par daudzu trauku funkcionalitāti vispirms pārliecinājusies pati, tos lietojot ikdienā. Kad atnākusi uz “Urštēniem” dzīvot, virtuve bijusi tukša, vajadzējis to aprīkot. Keramiķei būtu grēks pirkt traukus veikalā, tāpēc sākusi ar pamatiem – bļodu, šķīvju un krūžu virpošanu. Tad ievajadzējies sviesta trauku, olu trauciņus, bet pēc tam šķitis, ka rabarberu kārtojumam vajag pienācīgus deserta traukus ar kājiņu.
Kad vaicāju, kuri darbi ir vispieprasītākie, Laima atbild, ka daudzi vēloties šķīvjus. Kā tie top, rāda arī apmeklētājiem – viņas darbnīcas durvis ir atvērtas kopš šā gada februāra. Augustā to apmeklēja kāds jaunais pāris ar kāzu viesiem. Jaunlaulātie kopīgi veidojuši šķīvi, bet viesi lipinājuši vāzi. Tie būs jaunās ģimenes pirmie trauki.
Laimas radītās trauku kolekcijas pašlaik atrodamas divās galerijās Rīgā – “Etmo” un “Riija”, kā arī dizaina un mākslas veikalos Lielbritānijā, tiek veidota sadarbība ar mākslas galerijām Maskavā. Vēl top trauki jaunajam restorānam “Kolekcionārs” Rīgā.
