Matemātikas eksāmens izrādījās nepārvarams šķērslis 1
Pagājušājā nedēļā Valsts izglītības satura centrs (VISC) izsniedza 19 427 centralizēto eksāmenu sertifikātus jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību. 234 centralizēto eksāmenu kārtotāji vidējo izglītību nav ieguvuši, jo kādā no eksāmeniem izkrituši.
Centralizēto eksāmenu uzskata par nenokārtotu, ja nav iegūti vismaz pieci procenti no eksāmena kopvērtējuma. VISC dati liecina, ka šogad 35 skolu absolventi izgāzās latviešu valodas eksāmenā un 199 – matemātikā. Tas diemžēl ir divreiz vairāk nekā pērn, kad eksāmenus nenokārtoja vien 106 vidusskolu absolventi. VISC pārstāve Diāna Āboltiņa skaidro, ka eksāmenu nenokārtojušie jaunieši var vērsties VISC ar apelāciju. Taču parasti apmierināta tiek vien neliela daļa apelāciju un, ja arī eksāmena rezultāts tiek “vilkts” uz augšu, tad tikai nedaudz. Eksāmenu neveiksminiekiem būs iespēja eksāmenu kārtot nākamgad kādā no universitātēm, ar ko VISC sadarbojas.
Kāpēc tik daudzi skolēni nav tikuši galā ar matemātikas eksāmenu? Vai tiešām tas šogad bijis sevišķi grūts? Rīgas 25. vidusskolas matemātikas skolotāja Anna Gustava uzskata, ka eksāmena uzdevumi bijuši atbilstošas grūtības pakāpes. “Trešdaļa bija tādi, ko varēja atrisināt pat bez zināšanām, tikai ar loģisko domāšanu. Ja grib atrisināt tikai ar iekaltām formulām, tad jā – ar daļu uzdevumu varēja netikt galā. Diemžēl ir tā, ka ne visi pedagogi māca skolēniem domāt,” teic A. Gustava. Viņa ik gadu iepriekšējā mācību gada eksāmena uzdevumus dod risināt arī devītklasniekiem un parasti lielākā daļa tiekot galā ar 70 procentiem uzdevumu. Arī tas liecinot, ka eksāmena uzdevumi nav pārāk grūti.
Citās domās ir Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas matemātikas skolotāja Ilze Gaņina. Viņa spriež, ka uzdevumi šogad bijuši grūtāki nekā citus gadus. Pie trešās – grūtākās – daļas uzdevumiem daudzi skolēni pat nav mēģinājuši ķerties klāt. Pērn šīs daļas uzdevums bijis saistīts ar reālo dzīvi – bija jāveic dažādi aprēķini par tiltu margām, bet šoreiz tajā bija tikai abstrakti skaitļi. “Mani skolēni gan bija malači un cīnījās līdz pēdējam, tāpēc izkritušo nav,” saka pedagoģe. Viņa arī piebilst: ja pēc trīs gadu mācībām vidusskolā skolēns nevar nokārtot eksāmenu, tas tomēr liecina, ka nav bijis augstas motivācijas mācīties. Tāpat diez vai ir pareizi, ka vienādi eksāmena uzdevumi jārisina gan ģimnāziju, gan arodskolu absolventiem, kaut matemātikas stundu skaits šajās izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīgs.
Līdz ar matemātiku un latviešu valodu skolēniem obligāti bija arī eksāmens svešvalodā, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk kā 14 000 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 13 000 skolēnu, krievu valodu – 2500 skolēnu, bet vācu valodu – 93 skolēni. VISC arī secinājis, ka vidusskolās un ģimnāzijās nedaudz palielinājies to skolēnu īpatsvars, kuri izvēlas sarežģītākos izvēles eksāmenus: bioloģiju, fiziku un ķīmiju.
Kopumā vērtējot jauniešu sniegumu centralizētajos eksāmenos, VISC secinājis, ka šogad tas uzlabojies angļu valodā un latviešu valodā. Nedaudz zemāki rezultāti ir eksāmenā ķīmijā un krievu valodā (svešvalodā), krietni zemāki – Latvijas un pasaules vēsturē un jau pieminētajā matemātikā. Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā arī šajā valsts ģimnāziju vidējie rezultāti eksāmenos ir daudz augstāki par vidējiem rezultātiem valstī. Savukārt zemākie rezultāti ir vakarskolu un profesionālās izglītības mācību iestāžu izglītojamiem.
Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga, jautāta, kāpēc atkal kritušies skolēnu sasniegumi vēstures eksāmenā, arī vispirms piemin arodskolēnus, kuri specifiskās izglītības programmas dēļ spiesti kārtot vēstures eksāmenu jau pēc 1. kursa, proti, kad vidusskolas vēstures kursu apguvuši tikai gadu. Viņiem jāatbild uz tādiem pašiem jautājumiem kā ģimnāzistiem, kas vēsturi vidusskolā mācījušies trīs gadus.
Šogad īpašs izaicinājums, I. Bergas ieskatā, vēstures pārbaudījuma kārtotājiem varēja būt eksāmena tā sauktā avotu daļa, kurā skolēniem nācās salīdzināt, kā senatnes valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā vērtēti dažādos nākamajos vēstures posmos. “Tas bija olimpiādes vai vēstures studentu līmeņa jautājums. Man kā skolotājai tas šķita interesants, bet skolēniem tikt ar to galā varētu būt pārāk liels izaicinājums,” spriež skolotāja. Pērn siguldiešu vidējais rādītājs eksāmenā bija 83 procenti, bet tagad tikai 74 procenti. Pagājušogad izcilākā skolēna veikums novērtēts ar vairāk nekā 90 procentiem, bet šogad labākais sniegums bija 85 procenti.
Plašāka eksāmenu rezultātu analīze būs pieejama šā gada septembra sākumā, taču pirmie statistiskie rezultāti VISC mājaslapā būs redzami jau šodien. Jāpiebilst, ka sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību VISC neizsniedz tieši absolventiem, bet gan izglītības pārvaldēm, kas savukārt tos nodod skolām.
