Latvijas ceturto klašu skolēni ir desmitie pasaulē spēcīgākie matemātiķi 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas ceturto klašu skolēni ir desmitie pasaulē spēcīgākie matemātiķi un ir krietni virs vidējā starptautiskā līmeņa. Savukārt dabaszinātnēs Latvijas ceturtklasnieki ir pat septītie labākie pasaulē.
To apliecina starptautiskā skolēnu kompetenču salīdzinājuma “TIMSS” dati, kas tika prezentēti vakar. Skolēnu prasmes gan mērītas jau pagājušajā gadā.
Interesanti gan, ka pētnieki arī noskaidrojuši, ka 41% Latvijas skolēnu nepatīk matemātika.
“Tas ir signāls pētniekiem un izglītības politikas veidotājiem, lai censtos saprast, kāpēc tas tā ir,” sacīja pētījuma vadītāja Latvijā Linda Mihno.
Pētījumā ietvertie matemātikas uzdevumi lielākoties ir par darbībām ar skaitļiem: tādi ir puse uzdevumu.
Savukārt 30% uzdevumu skolēniem jādemonstrē savas zināšanas ģeometrijā, bet atlikušos 20% uzdevumu var izpildīt, ja prot darboties ar datiem. Savukārt dabaszinātnēs vairums uzdevumu ir par bioloģijas tēmām.
Pētījumā arī secināts, ka gan matemātikā, gan dabaszinātnēs spēcīgākie ceturto klašu skolēni mācās Singapūrā. Arī citas Austrumāzijas valstis šajā ziņā ir starp vadošajām. Interesanti, ka kritušies rezultāti Somijā, kuras izglītības sistēma līdz šim daudz slavēta.
Latvija ir to valstu skaitā, kas apsteigušas Somiju matemātikā, kur somu skolēni šoreiz ir tikai 19. vietā. Dabaszinātņu prasmēs mūsu ceturto klašu skolēni ir gandrīz somu vienaudžu līmenī.
“Iespējams, vērts analizēt, kas notiek Somijā, lai nepieļautu tās pašas kļūdas,” teica L. Mihno.
Tāpat droši vien vērts analizēt, kāpēc sākumskolā Latvijas skolēni ir krietni spēcīgāki par vienaudžiem citās valstīs, savukārt pamatskolā, kad tiek veikts līdzīgs starptautisks prasmju salīdzinājums “PISA” tests, Latvijas skolēni jau uzrāda tikai viduvējas sekmes.
“TIMSS” un “PISA” testu rezultātus vieno tas, ka arī ceturto klašu skolēniem labāki sasniegumi ir tad, ja viņi mācās Rīgā, nevis citās pilsētās un laukos.
Piemēram, matemātikā Rīgas skolēni vidēji savāca virs 560 punktiem, citu lielo pilsētu skolēni – tikai ap 540 punktiem, bet laucinieki – vēl par desmit punktiem mazāk.
Līdzīga aina ir dabaszinātnēs. Ir gan arī viena pozitīva ziņa: salīdzinājumā ar 2007. gadu snieguma atšķirība dabaszinātnēs ir sarukusi.
Salīdzinot latviešu un mazākumtautību skolas, redzams, ka latviešu skolēnu vidējie sasniegumi ir zemāki un tā ir gan matemātikā, gan dabaszinātnēs.
Ceturto klašu skolēnu vidū matemātikā zēni ir nedaudz spēcīgāki nekā meitenes, taču atšķirība nav nozīmīga. Dabaszinātnēs toties meitenes ir nedaudz zinošākas.
Latvija šajā pētījumā piedalās kopš 1995. gada, taču iepriekšējos divos pētījuma ciklos Latvija nepiedalījās, tāpēc par mūsu ceturtklasniekiem pēdējie dati bija no 2007. gada.
Tagad Latvijai bija iespēja pētījumā atgriezties, jo dalību tajā varēja apmaksāt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, turklāt secināts, ka šāds pētījums palīdzēs labāk saprast, cik veiksmīgas ir sāktās izglītības reformas.
Kopumā, raugoties uz datu dinamiku, var secināt, ka kopš 1995. gada Latvijas ceturto klašu skolēnu sasniegumi auguši.
Pētījums gan testē ne tikai skolēnu zināšanas, bet arī izjūtas skolā. Noskaidrots, piemēram, ka Latvijā 10% ceturto klašu skolēnu apgalvo, ka pāridarījumus piedzīvo katru nedēļu.
Pasaulē vidēji tā jūtas astoņi procenti šā vecuma bērnu. Diemžēl bērni, kam bieži darīts pāri, parasti arī sliktāk mācās.
Pētījumā “TIMSS 2019” Latviju pārstāvēja 4481 skolēns no 154 skolām. Kopumā piedalījās 58 valstis un sešas valstu daļas.
