Mātei nomiris dēls. Vai tiešām viņai nekas nepienākas un visu manto tikai dēla sieva? 0
Māsīcai nomira dēls. Bija precējies, bet grasījās šķirties. Viņam ir divi bērni. Vai tiešām mātei nepienākas nekas, vai mantiniece ir tikai sieva? A. STIRNA
No jautājuma var secināt, ka māsīcas dēls testamentu nav atstājis. Tādos gadījumos mantošana notiek pēc likuma un atbilstīgi Civillikumam mantot tiek aicināti laulātais, radinieki un adoptētie.
Atsevišķi tiek nodalīta laulāto mantošana. Pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem laulības laikā (mantas šķirtība vai kopība). Laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu.
Likums nosaka arī mantošanas kārtību un izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:
1) pirmajā šķirā manto visi mantojuma atstājēja lejupējie, t.i., bērni (ja bērni miruši un ir palikuši mazbērni, tad mantos viņi);
2) otrajā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (vecāki, vecvecāki utt.), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
3) trešajā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
4) ceturtajā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki (brālēni, māsīcas u.tml.).
! Jāatceras, ka zemākas šķiras mantinieks nemantos, ja savu gribu mantot būs izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. Tas nozīmē, ka māte mantot nevarēs, ja uz mantojumu pieteiksies bērni. Šajā gadījumā mantinieki būs sieva (ja viņi nav noformējuši laulības šķiršanu) un divi bērni.
Taču pārdzīvojušais laulātais var vērsties pie notāra ar iesniegumu un lūgt izdalīt viņa daļu no laulāto kopmantas. Piemēram, ja māsīcas dēls un viņa sieva laulības laikā ir iegādājušies dzīvokli, puse no tā pienāksies sievai, jo tā būs pārdzīvojušā laulātā daļa. Otra puse tiks sadalīta starp sievu un diviem bērniem. Tātad sieva saņems 1/2 domājamo daļu no dzīvokļa kā pārdzīvojušais laulātais un 1/3 daļu no atlikušās puses jeb kopumā 5/6 domājamās daļas. Bērni savstarpēji sadalīs atlikušo 1/6 domājamo daļu, proti, katrs bērns saņems 1/12 domājamo daļu no mantojuma. Ja šis dzīvoklis ir mirušā atsevišķs īpašums (piemēram, dāvinājums, mantojums no vecākiem), sieva un bērni to sadalīs līdzīgās daļās, t.i., katrs mantos 1/3 domājamo daļu. Vēl pastāv iespēja, ka gan bērni, gan sieva no mantojuma atteiksies – tad māte varēs pretendēt uz mantojumu.
Atgādinām, ka Civillikuma 693. pantā ir noteikts mantojuma pieņemšanas termiņš, proti, mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu:
• termiņā, ko ieceltam mantiniekam noteicis mantojuma atstājējs (testamentā, mantojuma līgumā);
• līdz uzaicinājumā noliktajam laikam (mantojuma atklāšanos pēc ieinteresēto personu lūguma vai dažos gadījumos pēc savas iniciatīvas izsludina zvērināts notārs un nosaka termiņu, kurā mantiniekiem jāizsaka griba pieņemt mantojumu);
• ja uzaicinājuma nav bijis – gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas mantinieka faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.
Atsevišķos gadījumos šos termiņus var atjaunot, piemēram, ja mantinieks turpina dzīvot mirušā dzīvoklī, maksā rēķinus u.tml.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
