Māte izliek nogrēkojušos dēlu no mājokļa un nelaiž atpakaļ. Vai tā drīkst? 2
Māte izdzina no dzīvokļa savu pilngadīgo dēlu, kuram ir 20 gadu, kurš tur ir deklarēts un dzīvoja kopš dzimšanas. Diemžēl viņš uz šo dzīvokli bija atvedis savu paziņu, kas aizņēmās mātes dokumentus un ar tiem paguva noformēt kredītu. Par šo nodarījumu notiesāja abus (gan dēlu, gan paziņu) ar sabiedriski derīgiem darbiem. Taču māte tagad nelaiž dēlu atpakaļ dzīvoklī. Vai viņa drīkst tā rīkoties? ŽANETE JELGAVĀ
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantā teikts: “Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.” Fakts, ka persona deklarēta konkrētā nekustamajā īpašumā, nerada nekādas mantiskas tiesības. Tā ir tikai adrese, kurā konkrēto personu iespējams sasniegt.
Taču šajā situācijā nevar skaidri apgalvot, ka mātei ir absolūtas tiesības nenodrošināt savu bērnu ar dzīvesvietu, kā arī ar pārtiku, apģērbu un citām lietām. Civillikuma 179. pants paredz: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.”
Civillikuma 177. panta trešā daļa bērna aprūpi (tātad arī uzturēšanu) skaidro kā ēdiena, apģērba, bērna vajadzībām atbilstīga mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī kopšanu, izglītošanu, tikumisko un darba audzināšanu. Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērnu, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, var uzskatīt par nespējīgu sevi apgādāt, un tas nozīmē, ka vecākiem ir pienākums viņu uzturēt. Turpretī, ja bērns ir vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, uzskata, ka viņš jau spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav jāuztur.
Tātad vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu 20 gadu vecumā tikai tad, ja viņš mācās dienas nodaļā kādā mācību iestādē. Turklāt tad mātei un tēvam viņš jānodrošina ar dzīvesvietu. Ja viens vai abi vecāki atsakās aprūpēt, bērnam ir tiesības vērsties bāriņtiesā, kā arī tiesā civiltiesiskā kārtībā, lai aizstāvētu savas intereses un piedzītu uzturlīdzekļus.
