Likums grozīts, māte arestēta 248
2011.-2012.gadā Maskavā izcēlās masveida pret valdību vērsti protesti, kuros amatpersonas vainoja Rietumus. Pēc tam nodevības juridiskā definīcija tika paplašināta, iekļaujot neskaidri definētas “palīdzības” sniegšanu ārvalstīm vai organizācijām, efektīvi pakļaujot kriminālvajāšanai ikvienu, kas saskaras ar ārzemniekiem.
Likuma izmaiņas asi kritizēja tiesību aizstāvji, tostarp Prezidenta Cilvēktiesību padome. Putins vēlāk vienojās ar padomes locekļiem, ka “nevajadzētu plaši interpretēt, kas ir valsts nodevība”.
Taču šī plašā interpretācija bija tieši tā, ko sāka piemērot varas iestādes — īpaši pēc 2014. gada, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu, uzbruka separātistu nemierniekiem valsts austrumu daļā un pirmo reizi kopš tā laika sastrīdējās ar Rietumiem.
Svetlana Davidova, septiņu bērnu māte Smoļenskas rietumu reģionā, 2014.gadā sazinājās ar Ukrainas vēstniecību Maskavā, sakot, ka, viņasprāt, Krievijas karaspēks no tuvējās bāzes dodas uz Ukrainas austrumiem. Viņa tika arestēta 2015. gadā saistībā ar apsūdzībām valsts nodevībā saskaņā ar likuma paplašināto definīciju.
Lieta piesaistīja valsts uzmanību un sašutumu. Krievija tajā laikā noliedza, ka tās karaspēks būtu iesaistīts Austrumukrainā, un lieta pret Davidovu bija tiešā pretrunā ar šo stāstījumu. Viņai izvirzītās apsūdzības galu galā tika atceltas, kas izrādījās rets izņēmums, jo turpmākajos gados šādas lietas konsekventi beidzās ar notiesājošiem spriedumiem un cietumsodiem.
