Masveida iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas ir beigusies. Kādas prasības izvirza reemigranti? 5
Viesstrādniekus pagaidām negribam ielaist. Iespēja jādod un jāpietiek ar pašu darbarokām. Latvijas ekonomikas “jaunajos laikos” nepieciešams arvien kvalificētāks darbaspēks.
Varbūt to meklēt imigrantu vidū? Vai atgriežoties viņi atnes zināšanas, prasmes, kapitālu, ekonomisko dinamiku un pieprasījumu pēc citādas politikas? Ko saka uzņēmēji, kuri jau atvilinājuši mājup aizbraukušos un kuri tikai kampaņo?
Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas no Latvijas uz citām ES valstīm ir izbraukuši aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Cik no tiem varētu atgriezties, visticamāk, būs ļoti grūti prognozēt.
Varam cerēt uz trešdaļu
Demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka, spriežot pēc citu Eiropas valstu pieredzes ar līdzīgu ekonomisko emigrāciju, ilgtermiņā varam cerēt uz aptuveni vienu trešo daļu no aizbraukušajiem.
Ja gadījumā Latvijai izdotos izveidot pievilcīgu reemigrācijas veicināšanas programmu, kā arī pieņemot, ka ekonomika turpinās Latvijā augt straujāk nekā tautiešu mītnes zemēs, varētu cerēt, ka uz darba dzīvi Latvijā varētu atgriezties pat puse no aizbraukušajiem, bet par otru pusi diemžēl cerības ir naivas.
“Katru gadu kāda daļa no aizbraucējiem atgriežas dzimtenē – kāds bija izbraucis tikai uz gadu vai diviem, cits uz pieciem vai desmit gadiem, vēl cits jau atgriežas uz savu tēvzemi, jo piedzimis ārzemēs.”
“Ir ļoti grūti novērtēt, cik daudz no aizbraukušajiem atgriežas, taču oficiāli dati liecina, ka kopš neatkarības atjaunošanas no Latvijas uz citām ES valstīm ir izbraukuši 300 tūkstoši cilvēki, bet no tām ieceļojuši 68 tūkstoši, tad, pieņemot, ka citu ES valstu pilsoņu imigrācija līdzsvarojas ar mūsu tautiešu emigrāciju ārpus ES, iznāk, ka Latvijā ir atgriezušies 23% no aizbraukušajiem,” skaidro Ilmārs Mežs.
Ziņas par reemigrantiem Centrālā statistikas pārvalde apkopo kopš 2015. gada, un vispārinot var teikt, ka katru gadu Latvijā atgriežas aptuveni pieci tūkstoši reemigrantu, kas veido aptuveni pusi no visiem Latvijā iebraukušajiem cilvēkiem. Diemžēl pēdējos četros gados apmēram 15 tūkstoši cilvēku ik gadu izbraukuši ārpus Latvijas.
Nopietni pārdomā
Tie ļaudis, kas ir pieņēmuši lēmumu atgriezties uz dzīvi Latvijā, lielākoties ir ilgi un nopietni pārdomājuši savu lēmumu, un līdz ar to vairumam no viņiem gaidas sakrīt ar realitāti.
Taču ir arī gadījumi, kad cilvēkiem nākas vilties, tam par iemeslu mēdz būt dažādas negācijas. Starp tām kā nepieņemamas Ilmārs Mežs izceļ bērnudārza vietu trūkumu un darba devēju nepamatotas prasības pēc krievu valodas prasmes, tostarp profesijās, kam ir minimāla vai nav nekāda saskarsme ar klientiem, kuriem būtu grūtības sazināties latviski.
Tāpat nevajadzīgas grūtības rada mūsu birokrātijas sistēmas līkloči, it īpaši saistībā ar ārpus ES valstīm iegūta diploma atzīšanu. Reizēm Latvijas izglītības sistēma nav īpaši labvēlīga pret tādiem bērniem, kas ilgāku laiku nav dzīvojuši Latvijā, zina teikt Mežs.
Lietuvas pieredze
Lai atvieglotu reemigrantu bērnu atgriešanos dzimtenē, Lietuvā tika izveidotas īpašas klases lielāko pilsētu skolās un atsevišķa skola Viļņā, turklāt šādu bērnu izglītošanas procesam tika piešķirts ievērojami lielāks finansējums.
Lietuvieši izveidojuši mājaslapu “Izvēlos Lietuvu”, kur trīs valodās – lietuviešu, angļu un krievu – sniegtas atbildes uz galvenajiem jautājumiem.
Izpētot lapu, redzams, ka visa informācija sniegta pa sadaļām: “Ar ko sākt”, “Darbs uzņēmējdarbībā”, “Dzīvokļi”, “Veselības aprūpe”, “Sociālā palīdzība”, “Izglītība”, “Pilsonība” un citas un katrā sadaļā sniegta detalizēta informācija. Tāpat mājaslapā apkopoti pieredzes stāsti par ļaudīm, kas atgriezušies Lietuvā, kā arī pastāv iespēja sazināties tiešsaistē.
Pieredzes stāsti apkopoti arī VARAM veidotajā mājaslapā paps.lv, bet informācija ir krietni vien skopāka – sadaļā “Atbalsts uzņēmējdarbībai” publicēta informācija par konkursu atbalstam reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai, kas jau noslēdzies, un reģionālo koordinatoru kontakti.
Paps.lv statistika rāda, ka laikā no 2018. gada marta, kad darbu uzsāka reģionālie koordinatori, līdz šī gada jūnijam projektā iesaistījās 2663 ģimenes, no tām Latvijā atgriezušās 284 ģimenes, bet plāno atgriezties 279.
Palīdz atgriezties
Uzņēmums “Your Move” palīdz atrast darbu tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. “Your Move” dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis stāsta, ka interese par atgriešanos Latvijā ir un vairāk pieteikumu tiek saņemti uz brīvajām vakancēm.
Palielinājusies arī kopējā apmeklētāju plūsma vietnē “Your Move”. Kreiļa uzņēmums orientējas uz kvalificēta darbaspēka apkalpošanu, par mazkvalificēto darbinieku kustību informācija gan esot skopāka.
Galvenokārt atgriezties vēlas administratīvā darba veicēji, mārketinga, finanšu un IT jomā strādājošie. Nozīmīgu daļu veido klienti, kam ir labas svešvalodu prasmes, piemēram, pēdējā mēneša laikā darbā iekārtoti vairāki cilvēki ar ļoti labām skandināvu valodu prasmēm.
“Iedzīvotāju masveida izbraukšana ir beigusies, taču neesam vēl pozitīvajā saldo. Pērn izbraucēju bija par četriem tūkstošiem vairāk nekā iebraucēju. Lēnām ejam uz to, ka Latvija beidz zaudēt cilvēkus migrācijas dēļ. Es ceru, ka nākamgad pārkāpsim robežu un būs neliels pluss,” situāciju vērtē Jānis Kreilis.
Piemēram, Lietuvā jau tagad iebraucēju ir vairāk nekā izbraukušo cilvēku. “Your Move” vadītājs uzsver, ka jākoncentrējas uz tiem, kas brauc uz Latviju, – par viņiem jārūpējas, lai viņi šeit paliktu. Tāpat ļoti svarīgi rūpēties par to, lai cilvēki nebrauktu prom, bet, ja brauktu, – lai atgrieztos.
“Tas, ka Latvijā nonākam pie nulles migrācijas, ir ar pozitīvu zīmi, jo nozīmē, ka dzenam iekšā cilvēkus ar pasaules pieredzi. Tās ir jaunas zināšanas, pieredze,” skaidro Kreilis.
Tiem, kas apguvuši zināšanas citu valstu augstskolās, ir cits skatījums uz notiekošo. Arī pieredze, strādājot rietumvalstu kompānijās ar citu organizācijas kultūru, uzvedības modeļiem, tehnoloģijām, ir noderīga, atgriežoties Latvijā.
Kreilis priecājas, ka Latvijā šobrīd notiek paaudžu, kā arī uzvedības maiņa, kad padomju laikā izplatītā neuzticība un netolerance mainās par labu pieklājībai, tolerancei, laipnībai: “Spiediens ir uz kultūru, kādi gribam būt, bet padomju mantojuma dēļ ļoti ilgi neesam tādi bijuši. Tieši cilvēki no ārzemēm to atnes.”
Laba vide un alga
Kādas prasības izvirza reemigranti? “Alga, ko prasa 80% reemigrantu, ir adekvāta. Pavisam neliela daļa grib nesamērīgu algu, un vēl neliela daļa sevi nenovērtē,” atklāj Kreilis. Kopumā atbraucēji grib vismaz tūkstoti eiro uz rokas.
Reti kurš ir gatavs strādāt par aplokšņu algu vai pelēkajā ekonomikā. Cilvēki atgriežoties grib strādāt patīkamā vidē. Tas nozīmē koleģiālu attieksmi un to, ka tevi kā darbinieku novērtē un neatļaujas kliegt vai terorizēt, kā kādreiz bija padomju laikos.
Kā labus piemērus Kreilis nosauc gan “Evry”, “VISMA”, “Krassky”, “Posti Messaging”, “Arvato Systems”, “GroGlass”, “Luminor”, “Circle K” un vairākus citus uzņēmumus, kur darba kultūra un darba vide ir augstā līmenī.
Kādas ir grūtības, ar ko saskaras reemigranti? Vieglāk ir pārcelties jauniem cilvēkiem bez bērniem, novērojis Kreilis. Līdzko ģimenē ir bērni, atgriežoties nākas interesēties par bērnu izglītības iespējām, ko vislabāk pārzina reemigrācijas koordinatori.
Tas pats attiecas uz sociālo pabalstu pārnešanu no mītnes zemes uz Latviju. Daudz jautājumu ir gadījumos, ja Latvijā atgriežas cilvēki, kam otra puse ir ārzemnieks. Tādos gadījumos aktīvi meklējam uzņēmumus, kur ārzemnieks varētu strādāt, piebilst Jānis Kreilis.
Pērn pieņemtais Diasporas likums ir pirmais solis, lai valsts sāktu veidot saprātīgu politiku pret diasporu un emigrāciju. Tagad darbu sāk diasporas konsultatīvā padome, kur iesaistītas ministrijas un nevalstiskais sektors, turpina darboties koordinatoru programma, bet atklāts ir jautājums par nacionālā kontaktpunkta izveidi.
Kreilis uzskata, ka mums jāseko lietuviešu pieredzei, kur reemigrācijas konsultantu programma un kontaktpunkts darbojas krietni vien ilgāk un ir sekmīgāki.
Tieši ekonomikas attīstība ir atgriešanās dzinējspēks. “Ja ekonomika aug, algas kāpj, cilvēks var aizvien labāk dzīvot, tas veicina atgriešanos. Tā tas ir gan Lietuvā, gan Latvijā,” secina “Your Move” dibinātājs.
Viņš iedrošina tos, kas vēl šaubās, vai atgriezties, jo kvalificētam darbiniekam darbu Latvijā atrast nav grūti. Tiesa, sarežģītāk varētu būt tiem, kam nav nekādu prasmju.
Demogrāfs Ilmārs Mežs piebilst – lai arī cik ļoti mēs vēlētos, lai pēc iespējas lielāks skaits atgriežas atpakaļ Latvijā, tomēr reemigrācijas politikas iespējamos atvieglojumus pavada arī ētiskas problēmas.
Piemēram, varētu rosināt reemigrantiem vairākas priekšrocības gan bērnudārza rindā, mājokļu atbalstam, gan nodokļu atvieglojumos vai citus palīdzības veidus, tomēr nedrīkst nostādīt Latvijā palikušos cilvēkus diskriminētā stāvoklī, ka viņiem šī palīdzība nav pieejama, jo viņi nav nekur emigrējuši.
Ideāli būtu, ka bērnudārza rindas nebūtu, mājokļu atbalsts un nodokļu atvieglojumi būtu taisnīgi pieejami visiem bez dalījuma reemigrantos un vietējos.
