Arī iepriekš bijuši daydzi mēģinājumi atrast tā dēvētos “nacistu gdārgumus”. 2015. dagā grupa poļu entuziastu bija pārliecināti, ka senās kalnraktuvēs uzgājuši veselu vilciena sastāvu ar zeltu.
Arī iepriekš bijuši daydzi mēģinājumi atrast tā dēvētos “nacistu gdārgumus”. 2015. dagā grupa poļu entuziastu bija pārliecināti, ka senās kalnraktuvēs uzgājuši veselu vilciena sastāvu ar zeltu.
Foto: AFP / Scanpix / LETA

Masonu ložā uzieta dienasgrāmata izgaismo “nacistu dārgumu” noslēpumu 2

Vācijā nopublicēti dokumenti, kuri, iespējams, beidzot izgaismos Trešā reiha nolaupīto un zudušo dārgumu noslēpumus, ziņo “The Daily Mail”.

Reklāma
Reklāma
Zinātnieki atklājuši, kas izraisa specifisko, tā dēvēto “vecuma smaku”: 7 ieteikumi, kā no tās atbrīvoties
Eiropa par mata tiesu izvairījusies no liela mēroga katastrofas, ko mēģinājusi izraisīt Krievija. Atklātas notikušā detaļas
Latvijā dzimušās Annas meita šokēja pasauli: viņa bija sešgadīga bārene vai pieaugusi sieviete, kura izlikās par bērnu?
Lasīt citas ziņas

Runa ir par nacistu armijas virsnieka Egona Ollenhauera dienasgrāmatu, kurā autors detalizēti apraksta Ādolfa Hitlera rīkojumu noslēpt 260 smagās automašīnas ar mākslas dārgumiem un vērtslietām 11 Polijas vietās, nacistiem atkāpjoties no Sarkanās armijas.

Pats Ollenhauers esot piedalījies dārgumu slēpšanas operācijā kā starpnieks starp Vācijas armiju un vietējiem aristokrātiem, kuri arī vēlējās pasargāt savus īpašumus no padomju armijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dienasgrāmata līdz nesenam laikam glabājusies masonu ložā Kvedlinburgā. Viena no norādēm liecina, ka 28 tonnas Trešā reiha zelta noslēptas Breslavā (mūsdienu Vroclavā).

Citās slēptuvēs bez zelta ir arī medaļas, juvelierizstrādājumi, dižmeistaru Botičelli, Karavadžo, Rubensa, Rafaēla, Rembranta, Monē un citu mākslinieku gleznas. Vēl kādā slēptuvē noglabāti reliģiski priekšmeti no dažādām pasaules valstīm.

Pēc ilgām pārrunām masonu ložas vadītāji pirms desmit gadiem beidzot piekrituši nodot dienasgrāmatu atklātībai, taču ar noteikumu, ka tā netiks publicēta, pirms nebūs miruši pēdējie ar šiem notikumiem saistītie cilvēki.

Nu tas noticis, un starplaikā dienasgrāmata rūpīgi izpētīta un tās autentiskumu apliecinājuši pieci Vācijas zinātnes institūti.

Patlaban īpaši izveidots fonds pārbauda dienasgrāmatā minētās cietas, lai pārliecinātos, vai dārgumi tur joprojām atrodami. Viena no dienasgrāmatā minētajām slēptuvēm ir dziļa aka muižas parkā, cita – dīķis, vēl citi dārgumi iemūrēti betona sarkofāgos, kas apglabāti dažādās Polijas vietās, tostarp kādas pils slepenā istabā.

Dienasgrāmata patiesi interesanta ar detalizēto Silēzijā noritējušās karadarbības aprakstu, taču par iespēju ar tās palīdzību atrast tā dēvētos nacistu dārgumus gan vēsturniece Jana Lamparska.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.