Konspirācijas piramīda 21
Masoniem vienmēr bijusi konspiratīva organizācija. Tās “vecajos” likumos ar nāves soda draudiem bija noliegts masonu zinības izplatīt rakstiski. Bija pieļaujama tikai mutiska atsevišķu atklāsmju nodošana, iepriekš obligātā kārtā nododot klusēšanas zvērestu. Taču līdz ar masonu kustības paplašināšanos un tās locekļu skaita pieaugumu kļuva neiespējami no citiem cilvēkiem noslēpt pašu šāda ordeņa pastāvēšanas faktu.
Tomēr “publicitāte” vienalga saistījās tikai ar ārējām formām, iekšējo dzīļu procesus atstājos apslēptus, un tajos iekļūt drīkstēja tikai masoni ar visaugstākās pakāpes pielaidi un informētības līmeni. Tas jo sevišķi skāra iecelšanu augstākajā pakāpē. Šeit pastāvēja īpaši nosacījumi. Pirmais – to dara tikai vienu reizi un uz visiem laikiem. Otrs – masonu izvēl augstākā grupa, nevis visu viņam līdzīgo balsošanas rezultātā. Trešais – ložas iepriekšējie biedri nemaz nedrīkstēja uzzināt par šo izvēlēšanu, un meistaram gluž oficiāli bija jāturpina apmeklēt savu ložu. Iecelšana augstākajā pakāpē notika pēc ilgstošas, slepenas un ļoti rūpīgas kandidāta novērošanas. Ja viņu atzina par piemērotu, darbojās nevis kaut kādas vispārējas vēlēšanas, bet gan skarbais absolūtās varas princips.
Nosacīti grafiskā veidā masonu organizācija izpaužas kā piramīda, ko veido trīs sastāvdaļas. Pamatnē atrodas Zilie masoni, no kuriem izvēl augstākas pielaides pakāpes brāļus. Tad seko Augstāko pakāpju masoni, kuri, neskatoties uz nosaukumu, tomēr vēl kalpo tikai kā sakaru un informācijas nodošanas slānis. Piramīdas augšpusē atrodas Augstākie internacionālie masoni, un šis slānis ieskauts necaurejamā noslēpumainībā. Lielākajai daļai pārējo masonu par savas kustības augstāko pakāpi nav pat nekāda priekšstata.
Visaugstākās pielaides pakāpes masons, skotu tradīcijas masonu jurisdikcijas Lielais komandors Alberts Paiks grāmatā “Senās masonu skotu tradīcijas mācība un dogmas” rakstījis: “Zilās masonu pakāpes ir tikai tempļa ārējais pagalms vai viesistaba. Daļu simbolu dara zināmu pārējiem masoniem, taču pašus pamatus pasniedz kropļotā izgaismojumā, ar nolūku sagrozot patiesības. To īsteno skaidrojumu saglabā adeptiem, masonu kņaziem. Pirms simtgades viss majestātisko un svēto zinību kopums bija apslēpts tik rūpīgi, ka tagad nav iespējams rast atbildes uz daudzām mīklām. Masām, kuras dēvē par masoniem, domā, ka visas pamata zinības glabājas zilajās pakāpēs. Tas, kurš mēģinātu viņus izvest no apmāna, darbotos pilnīgi velti un neauglīgi, pārkāptu savus pienākumus kā adepts (pielaistais). Masonu organizācija ir īstena sfinksa, kas līdz galvai ierakta smiltīs, kas tur sakrājušās gadu simteņu gaitā.”
