Masonu zīmes un simboli 21
Viena no īpašajām masonu kustības pazīmēm ir zīmes un simboli. Sakrustoti lineāli nozīmēja šķiru vienlīdzību. Leņķmērs – taisnīgums. Cirkulis – sabiedriskums. Uzstūris – sirdsapziņa. Dabiskais akmens – dabas dotā kārtība, haoss. Kubiskais akmens – tikumība. Āmurs: kā meistara darbarīks – varas simbols un arī kā klusēšanas, pakļaušanās un ticības simbols. Ķelle – iecietība pret cilvēku vājībām un stingrība pašam pret sevi. Akācijas zars – nemirstība. Zārks, galvaskauss un kauli – nāves nicinājums un skumjas par patiesības izzušanu.
Noteikta nozīme bija arī militārajiem simboliem. Plata apaļa cepure norādīja uz brīvas gribas pazīmi. Atkailināts zobens – skarbā likuma, cīņas par ideju, ļaundaru vajāšanas, nevainības aizsargāšanas simbols. Kinžals – cīņas uz dzīvību vai nāvi, priekšrokas došanas nāvei, nevis zaudējumam simbols (devīze: “Uzvari vai mirsti!”).
Tiesa, ne gluži visi masonu simboli ir identificēti, daudzi vēl joprojām ir stingri nošifrēti hieroglifiskajā alfabētā.
Galvenais noslēpums bija iesvētīšana meistara pakāpē, kurā atklājās leģendas par Solomona tempļa būvnieka Hirama nozīme. Šā rituāla laikā ložu apšuva ar melnu audumu, uz sienām izlika galvaskausus ar kauliem un uzrakstu: “Atceries nāvi!” Uz grīdas bija izklāts melns paklājs ar zeltā izšūtiem rakstiem, bet tā vidū izlikts atvērts zārks. Trīskrāsu gaismekļus turēja cilvēku skeleti. Labajā pusē uz mākslīga zemes uzkalniņa zaigoja zelta akācijas zars. Visi klātesošie brāļi pauda dziļas skumjas par nogalināto Solomona tempļa būvētāju. Atbilstoši ticējumam viedais Solomons bija iecerējis uzbūvēt diženu templi, lai pēcnācēji saglabātu Dievišķo patiesību. Taču no Hirama sapulcinātajiem 130 000 strādniekiem meistari par savu darbu saņēma ievērojami vairāk, kas izraisīja skaudību zeļļiem, tāpēc reiz viņi uzglūnēja Hiramam pie dienvidu vārtiem un pieprasīja, lai viņš atklāj meistaru vārdus. Saņēmuši atteikumu, viņi sākuši sist Hiramu ar āmuriem un citiem priekšmetiem. Hirams meties bēgt, vēl paspējot iemest akā svēto zeltīto trijstūri – gara pilnības simbolu, taču jau drīz vajātāji viņu panākuši un veikuši nāvējošo dūrienu ar cirkuli, bet viņa līķis aprakts slepenā vietā. Solomons pavēlējis atrast sava meistara mirstīgās atliekas. Un tad noticis brīnums: tajā vietā, kur slepkavas bija aprakuši savu upuri, zemē iespraustais akācijas zars pēkšņi uzplaucis…
Uzņemot meistara pakāpē, pēc trim vesera sitieniem (simboliskiem) uzņemamo ievietoja zārkā, pārklājot ar sarkanu audumu, kas līdzīgs asiņu krāsai, uz krūtīm novietoja zelta trijstūri un akācijas zaru, pie galvas un kājām cirkuli un vēl vienu trijstūri. Tomēr, uzņemot augstākajā pakāpē, meistaram vēl neuzticēja visus šīs leģendas simbolus, jo viņš vēl neskaitās pietiekami sagatavots tās jēgas izprašanai. Augstākās atklāsmes izpelnās tikai īpaši izredzētie.
Vecajā masonu skotu tradīcijā visaugstākais uz masonu kāpnēm bija 30. pakāpiens. To dēvēja šādi: “Baltā un Melnā ērgļa bruņinieks, Lielais Izredzētais Kadošs”. Šajā tradīcijā attiecīgajā uzņemšanas rituālā adeptam lika iziet dažādus pārbaudījumus, lai būtu iespēja pārliecināties par viņa uzticību ordenim. Uzņemamais iegremdēja roku dzīvsudrabā (izkausēta svina simbols) un pat veica rituālu “slepkavību” (ar cilvēka figūras maketu), tādējādi it kā pildot pavēli atriebties par Hirama nāvi.
Pēc visu veidu zvērestiem un ceremonijām uzņemamo ietērpa rituālajā apģērbā un izsniedza viņam sarkanu astoņstūra krustu ar tā centrā ievietotu perlamutra ovālu, kuram vienā pusē bija redzams ar kinžalu caurdurtas galvas atveidojums – kā atgādinājums par doto zvērestu neatkāpties nāves šausmu priekšā, bet tā otrā pusē bija atveidoti burti, kas nozīmēja pēdējā ar nāvi sodītā templiešu ordeņa lielmestra Žaka de Molē iniciāļus. Šo sārta liesmās bojā gājušo vīru masoni turēja ļoti augstā cieņā, un būtībā tieši viņu it kā attēloja jaunuzņemamais, iestājoties masonu ložā. Rituāla beigās, sveicot jaunuzņemto Baltā un Melnā ērgļa bruņinieku, brāļi sauca: “Mūžīga slava tikumības moceklim!”
