Masona zvērests 21
Pats iesvaidīšanas jeb uzņemšanas rituāls dažādās ložās notika dažādi. Viens no atklātībā nākušajiem aprakstiem vēsta, ka, uzņemot masonos, no jaunpienācēja pieprasīja striktas, precīzi atrunātas garantijas kopā ar kāda masona galvojumu, turklāt viņam bija jābūt no tās pašas ložas, kurā uzņēma jauno.
Vispirms bija jānotiek mācekļa uzņemšanai pirmajā masonu pakāpē. Noteiktajā dienā un stundā galvotājs, iepriekš aizsējis kandidātam acis, ieveda viņu ložas telpās, kur sapulcējušies visi uzaicinātie brīvmūrnieki. Savu lēmumu iestāties brālībā kandidāts nostiprināja ar zvērestu, liekot roku ne tikai uz Bībeles, bet arī uz atkailināta zobena, tādējādi nodevības gadījumā uzticot savu dvēseli mūžīgam nolādējumam, bet ķermeni – nāvei no brāļu rokas.
Tad viņam bija jālasa zvēresta teksts. Tas bija šāds: “Visu pasauļu Augstākā celtnieka vārdā zvēru nekad un nevienam bez ordeņa rīkojuma neatklāt frankmasonu zīmes, pieskārienus, doktrīnas vārdus un tradīcijas un par to visu saglabāt mūžīgu klusēšanu. Apsolu un zvēru nekad viņu nekrāpt ne ar rakstāmspalvu, ne zīmēm, ne vārdiem, kā arī neko neteikt par viņu citiem stāstīšanai, rakstīšanai, drukāšanai vai jebkādai attēlošanai un nekad neizpaust to, kas man jau tagad kļuvis zināms. Ja es lauzīšu šo zvērestu, tad lai izdedzina un pārvērš pelnos manu rīkli ar nokaitētu dzelzi, lai nocērt man roku, lai izrauj man no mutes mēli, lai pārgriež man rīkli, lai pakar manu līķi ložas vidū jauna brāļa uzņemšanas laikā kā nolādējuma un šausmu paraugu.”
Pēc tā kandidātam izsniedza baltu ādas skoteli – kā zīmi par to, ka viņš iestājies brīvmūrnieku brālībā, kuri “izzina cilvēces Lielo templi”. Tad viņam nodeva sudraba ķelli un baltu cimdu pāri – kā atgādinājumu par to, ka tikai ar tīriem nolūkiem, nevainojamu dzīvi ir iespējams uzbūvēt Gudrības templi.
