Masonu mitoloģiskais spēks – sazvērestība, lai valdītu pār pasauli? 21
Mūsdienu avoti pauž, ka masoni ir tikumiski ētiska kustība, kas kā slepena starptautiska organizācija radusies 18. gadsimtā, tai ir īpaši rituāli un simbolika, kas ilustrē masonu principus un ideālus. Pats šo slepeno ļaužu nosaukums radies no franču vārda franc-maçon (senfranču valodā – masson) jeb angļu freemason, kā dēļ viņus bieži dēvē par frankmasoniem vai tiešā tulkojumā par brīvmūrniekiem.
Kaut kas ļoti īpašs
Protams, kā par ļoti šauru un patiešām slepenu organizāciju, par masoniem, viņu rašanos un būtību tapusi gūzma leģendu, visa veida interpretācijas, runāts gan augstos sajūsmas, gan naidīgi atmaskojošos toņos. Mūsdienās pētniekiem pilnībā viss ir zināms par pagānisma dabisko dzīvesveidu, par kristietības un citu mākslīgo reliģiju kokainajām konstrukcijām un dažādām fanātiķu sektām un citām reliģiskajām vai sabiedriskajām organizācijām, kur atsevišķas diskusijas vēl turpinās jau vairs tikai par konkrētām vēsturiskām detaļām. Savukārt par patiešām ārkārtīgi ietekmīgo masonu kustību, kura savulaik aptvēra lielāko daļu Rietumeiropas un par kuru saražota patiešām iespaidīga literatūra, kas tagad pieejama ikvienam, kurš vien to vēlas, joprojām neapklust principiāli strīdi un diskusijas. Vai patiešām šie masoni ir (bija?) kaut kādi ļoti īpaši cilvēki, kuri zināja un acīmredzot vēl joprojām zina kaut ko tādu, kas nav pieejams citiem?
Bet vispirms tomēr laikam vajadzētu mazliet ieskicēt šīs neordinārās kustības ceļu un pacensties vismaz aptuveni iezīmēt kaut ko līdzīgu atskaites punktam. Uzreiz jāteic, ka saistībā ar masoniem pastāv dažādas versijas. Ievērojamais masonu ložu pētnieks, zinātnieks un masonu būtības reliģiskā aspekta skaidrotājs Fosters Beilijs izdala vairākas šīs slepenās organizācijas izveidošanās līnijas.
Īsumā esot šādi. Masonu kustība izveidojusies salīdzinoši nesen, taču tā balstīta ļoti senās sistēmās, tās vēsture iestiepjas dziļi gadsimtos, un šodien vairs skaidri nav nosakāmi nekādi datumi. Masoni sevī iemieso principus un likumus, kas nepiemīt citām organizācijām, brālībām, un tos nevar attiecināt uz cilvēku sociālo mijiedarbību. Būtībā masoni ir reliģisks veidojums, kam pamatā ir garīgi mērķi, šī organizācija ir Viduslaikos uzplaukušo ģilžu vai kolēģiju rudiments.
Kā ļoti būtiskas masonu iezīmes Beilijs minējis arī šādas lietas: masoni ir izteikts žīdu (mūsdienās – ebreju) veidojums, kas ir galīgi svešs Rietumu saprātam; ļoti slepens ordenis jeb brālība, kam, pateicoties lieliskajai organizācijai, piemīt neierobežota vara, un nepieciešamības gadījumā to var perfekti izmantot arī politisku, sociālu un reliģiska rakstura apvērsumu īstenošanai, kā arī efektīvai propagandai un kontrpropagandai; organizācijas rituālu valdzinošā mistika jau pati par sevi dīvainā kārtā masonu ložas virsniekiem piešķir maģisku varenību. Un tamlīdzīgi. Vārdu sakot, nav jābrīnās par to, ka tik plaša masonu definējumu spektra situācijā veidojas arī vispretrunīgākie vērtējumi un spriedumi.
