Masļeņica – austrumslāvu lielie izēšanās svētki 0
Masļeņicas rituālu jēga ir līdzīga visiem slāviem: poļiem šie svētki ir Zapusty, slovākiem – Fašiangy, čehiem – Masopust, silēziešiem – Kozelek, morāviešiem – Voračky, Voráčí, Končiny, slovēņiem – Pustni teden, serbiem – Покладе, bulgāriem – Сирна седмица/Сирни заговезни, maķedoniešiem – Проштена недеља utt. Kopīga iezīme – karnevāliskums, pankūkas (miltu izstrādājumi) un izēšanās. Taču austrumslāviem šie svētki ir vieni no retajiem, kas saglabājuši pagānisko pusi – krieviem – Мaсленица, ukraiņiem – Масниця, baltkrieviem – Масьленіца.
Mums tuvāk esošie austrumslāvi masļeņicu atzīmē nedēļas garumā (vai trīs dienas) pirms Lielā gavēņa. Turklāt katrai nedēļas dienai ir savi rituāli un ticējumi. Svarīgākie atribūti: salmu lelle, spēles un izklaides, vizināšanās kamanās. Tiek ceptas pankūkas un plāceņi (īpaši krieviem), savukārt ukraiņiem un baltkrieviem tradicionāli ir arī vareņiki un siera plācenīši.
Vislabāk šo svētku nozīmi tautā iezīmē kāda baltkrievu tradīcija – kolodka: vēl neprecētiem, bet precību vecumā esošajiem puišiem un meitām pie kājas sēja bluķīti – laulību simbolu, lai mudinātu šo grabošo bluķīti ātrāk nomainīt pret sievu/vīru.
Arī ar sviestu saistītie ēdieni slāviem simbolizē auglības veicināšanu – vai arī spēku uzkrāšanu ne tikai pirms Lielā gavēņa, bet arī pirms smagajiem pavasara darbiem.
Salmu lelle – senas slāvu pagāniskās dievības iemiesojums, auglības simbols; dedzinot lelli, tiek veicināta nāve, no kuras radīsies jauna dzīvība; kad lelle sadedzināta, auglību veicinošie pelni tika atdoti zemei – izkaisīti laukos.
Lai zeme būtu auglīga, tika pieminēti arī mirušie – apmeklēti kapi, rīkotas cīņas, kurās zaudētājs bija rituāls mirušais, bet uzvarētājs – dzīvē palikušais utt. Arī bagātīgajās ēdienreizēs pieminēja mirušos senčus.
Svētku norise
Daudzviet masļeņicai bija gatavojušies jau dažas dienas pirms “treknās nedēļas” sākuma – sestdienā, piemēram, Kalugas guberņā jau mēdza iepriekš sacept pankūkas, tās deva maziem bērniem un lika skraidīt uz sprungulīša pa laukiem, saucot: “Esi sveika, ziema puņķainā!” Tā bija “mazā masļenka”. Baltkrievijā pirms trakās pankūku nedēļas mēdza apmeklēt vecāku kapuvietas. Savukārt svētdienā pirms masļeņicas sākuma mēdza ciemoties pie radiem un aicināja uz gaidāmajām svinībām, pie reizes palīdzot apēst arī pāri palikušo gaļu.
Viens no veidiem, kā iedalīt masļeņicas nedēļu – “šaurā” (pirmdiena, otrdiena, trešdiena) un “platā” (ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena) masļeņica. “Šaurajā” masļeņicā drīkstēja darīt saimniecības darbus, bet jau ceturtdien bija jāķeras pie kārtīgas svinēšanas.
Jāpiebilst, ka katrai dienai nav obligāts kāds konkrēts pankūkas vai pildījuma veids. To variē pēc paša gaumes un patikas, lai pankūkas dažādotu. Piemēram, pirmdienu var sākt ar visparastākajām pankūkām no ūdens un miltiem, pievienojot sviestu vai taukos ceptus sīpolus; sākoties “platajai” masļeņicai, galdā var likt pankūkas ar lasi vai ikriem, bet noslēgt svinības var ar desertu – pankūku krēma torti. Galvenais – jūsu fantāzija.
Pirmdiena – masļeņicas sagaidīšana. Dēla sieva tika sūtīta ciemos pie savas mātes un tēva, vakarā vīra vecāki ieradās ciemos arī paši; tika pārrunāta svinību norise, ielūdzamo skaits, tika pabeigtas šūpoles, sniega kalniņi ragavām, balagāni rotaļām, no vecām drēbēm un salmiem tika gatavota lelle, ko sēdināja uz sprunguļa un vizināja pa apkaimi kamanās. Nereti salmu lelli lika arī zārkā, izgatavojot tai fallu un pēc rituālas “salmu līķa” apraudāšanas, lelli veda dedzināt uz kapsētu. Pamazām sākās arī pankūku cepšana, turklāt pirmā pankūka tika atdota nabagiem.
Otrdiena – rotaļu sākums. Sākas līgavu lūkošana, lai pēc Lielā gavēņa, ja paveiksies ar pāra atrašanu, varētu rīkot kāzas. Jaunieši tika aicināti mieloties ar pankūkām, vizināties ragavās, piedaloties arī tuviniekiem. Tika skaļi saukta masļeņica.
Trešdiena – pieticīgā. Meitas vīrs nāca pie sievas mātes ēst pankūkas. Ar savu ēdienu sievasmāte demonstrēja, kāda ir viņas attieksme pret “jauniegūto” dēlu. Ciemojas arī citi.
Ceturtdiena – svinības. Dūru cīņas, vizināšanās kamanās, sacensības, skaļa ēdienu un dzērienu baudīšana, sniega pilsētiņas ieņemšanas spēle, ugunskuri un lēcieni tiem pāri, dziesmas un, protams, iešana ķekatās. Šajā dienā bija svarīgi atbrīvoties no sliktās enerģijas, kas iekrājusies ziemas laikā, kā arī noskaidrot savas attiecības sabiedrībā, ar tuviniekiem.
Piektdiena – sievasmātes vakariņas. Sievasmāte kopā ar draudzenēm un radiem beidzot nāk ciemos pie meitas vīra, bet pankūkas cep viņas meita. Meitas vīram jārāda sava attieksme pret sievasmāti.
Sestdiena – vīra māsas pasēdēšana. Jauniņās sievas aicināja ciemos vīra māsas un citus radus. Turklāt svarīgi, vai vīra māsa ir precējusies – tad aicina tos radus, kas arī vēl nav apprecēti. Ciemošanos pavada vīra sievas dāvanas vīra radiem.
Svētdiena – atvadīšanās. Svētku kulminācija. Radi un draugi lūdz cits citam piedošanu par visu slikto, kas varēja būt nodarīts šajā gadā. Vakarā tika pieminēti nelaiķi, apmeklēta pirts, pāri palikušais ēdiens tika sadedzināts un trauki – rūpīgi izmazgāti. Beidzot sadedzina masļeņicas lelli, bet pelnus izkaisa pa laukiem.
