Maskava varot pieprasīt 72 miljardus dolāru par investīcijām Lietuvā 3
Krievija neapspriedīs iespēju kompensēt Lietuvai padomju laikā nodarīto kaitējumu, jo pati ir tiesīga pieprasīt 72 miljardus ASV dolāru par investīcijām Lietuvā – tā intervijā krievu valodā iznākošajam Lietuvas nedēļas izdevumam “Ļitovskij Kurjer” paziņojis Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs.
“Varu garantēt Lietuvas kolēģiem, ka neviena no Krievijas oficiālajām amatpersonām nesāks izskatīt šo bezjēdzīgo un bezperspektīvo ieceri, kur nu vēl “okupācijas” kontekstā,” viņš paziņojis.
Kā izteicies Udaļcovs, brīdī, kad Lietuva “iestājās” Padomju Savienībā, tā esot bijusi agrāra valsts, kurā 74% iedzīvotāju bijuši nodarbināti lauksaimniecībā, bet rūpniecības produkcijas apjoma ziņā Lietuva trīs reizes atpalikusi no vidējā līmeņa savienībā un bijusi vienā no pēdējām vietām dzīves līmeņa ziņā.
Pēc vēstnieka teiktā, Lietuva PSRS sastāvā guvusi iespējas “attīstīt savu tautsaimniecību plašākos mērogos, nekā to atļautu saražotā nacionālā ienākuma apmēri”, un kapitālieguldījumi Lietuvas ekonomikā laikā no 1940. līdz 1990.gadam sasnieguši 65 miljardus dolāru, uzceļot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, Ķēdaiņu ķīmisko rūpnīcu, Jonavas mākslīgā mēslojuma rūpnīcu un Ignalinas atomelektrostaciju, tādēļ jautājums par to, ka Krievijai kā Padomju Savienības juridiskajai mantiniecei jāmaksā Lietuvai kompensācija, esot “nepamatots un absurds”.
“Drīzāk jau otrādi – Krievijai kā lielākajai bijušās PSRS republikai, kas devusi būtisku ieguldījumu kopīgajā budžetā, pašai ir tiesības izvirzīt Lietuvai jautājumu par to līdzekļu kompensēšanu, kuri, starp citu, tika savākti no citām savienības republikām un pārdalīti par labu Lietuvai, kā arī energoresursu un minerālo izejvielu piegādi par cenām, kas bija krietni zemākas par pasaules cenām, – kopsummā par vairāk nekā 72 miljardiem ASV dolāru,” viņš apgalvojis.
2000.gadā Lietuvas valdības izveidota starpresoru komisija aplēsa, ka padomju okupācijas nodarītais kaitējums Lietuvai sasniedz aptuveni 20 miljardus ASV dolāru, un Lietuvas Seims pieņēma likumu, kas to apliecina, taču reāli soļi, lai pieprasītu okupācijas kaitējuma atlīdzību, nav sperti.
2012.gadā, kad tuvojās nobeigumam toreizējā sasaukuma Seima pilnvaru termiņš, tika izveidota arī īpaša komisija, kam vajadzēja izstrādāt sarunu nostādnes un rīcības plānu kompensācijas pieprasīšanai, taču darbību tā nesāka.
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri 2015.gada nogalē parakstīja deklarāciju, kurā pausta apņemšanās aprēķināt padomju okupācijas nodarīto kaitējumu, pieprasīt tā atlīdzināšanu un padomju noziegumu izvērtēšanu starptautiskā mērogā.
Kā aplēsis Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Baltijas valstis patiesībā pat okupācijas apstākļos pašas bijušas Padomju Savienības donores. Pēc viņa datiem, Lietuva ik gadus aptuveni 5-6% no sava budžeta atvēlējusi PSRS budžetam, savukārt tie PSRS līdzekļi, kas tika pārdalīti Lietuvai, pēckara gados lielā mērā tikuši novirzīti militārajām struktūrām, kas karoja pret Lietuvas nacionālajiem partizāniem.
Udaļcova vērtējumā pēdējā gada laikā Lietuvas un Krievijas attiecībās “nav bijis nekādu pozitīvu pavērsienu” un arī rudenī notikušās Seima vēlēšanas tādus nav iezīmējušas.
Intervijā viņš atgādinājis, ka pirms dažām dienām Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji raksturojuši Lietuvas valsts varas attieksmi pret Krieviju kā naidīgu.
Vēstnieks pārmetis Lietuvai, ka tā pēdējā laikā sarīkojusi “pat veselus divus “Krievijas nesistēmiskās opozīcijas” forumus, un kritizējis ar šonedēļ uzsākto žoga būvi gar Lietuvas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežu un Viļņas pašvaldības ieceri reorganizēt Vecpilsētas skolu, kurā mācās krievvalodīgie skolēni.
“Nemaz jau nepieminu ne dziļo rusofobiju, ne ikgadējos Lietuvas īpašo dienestu pārskatus par nacionālo drošību, kas vienmēr izpušķoti ar spiegu māniju (..), mēģinot apsūdzēt mūsu diplomātus izlūkdarbībā,” izteicies Udaļcovs.
