Maskava turpina Kijevas šantāžu: būtiska Krievijas spēku deeskalācija nav notikusi 27
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan Krievija pavēstījusi, ka sākusi sava karaspēka daļēju atvilkšanu no Ukrainas pierobežas, kur notika mācības, un nosūtīšanu uz pastāvīgajām dislokācijas vietām, Ukrainas un Rietumu amatpersonu ieskatā būtiska deeskalācija nav notikusi.
Rietumi grib saglabāt koordinētu politiku pret Putinu
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Krievija turpina koncentrēt savus spēkus pie Ukrainas robežām, neskatoties uz Maskavas paziņojumiem par savu spēku daļēju atvilkšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka daļa karavīru un bruņojuma plānoto manevru noslēgumā atgriežas bāzēs no mācībām okupētajā Krimā. “Tieši pretēji, izskatās, ka Krievija turpina spēku palielināšanu,” vakar Briselē pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes teica Stoltenbergs. “Mēs esam dzirdējuši no Maskavas par gatavību turpināt diplomātiskos centienus, taču līdz šim neesam redzējuši nekādu deeskalāciju uz vietas,” viņš sacīja.
Militārie analītiķi par svarīgu pazīmi, kas varētu liecināt par karaspēka atvilkšanu, uzskata lauka hospitāļu un degvielas uzpildes staciju aizvākšanu, kas nav notikusi. Krievijas politikas eksperts Marks Galeoti izteicies, ka to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nav noticis, nevajadzētu uzskatīt par zīmi, ka Putins būtu piekāpies. “Krievijas karaspēka izvietojumā nekas būtisks nav mainījies. Putins būtu varējis iebrukt vakar, un viņš joprojām var to izdarīt rīt,” brīdina britu eksperts.
Kā norādījis Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs, Francijas prezidents un viņa ASV kolēģis Džo Baidens ir vienisprātis, ka jāgūst pierādījumi par Krievijas apgalvojumiem, ka tā sākusi atvilkt karaspēku no Ukrainas robežām. Svarīgi ir saglabāt koordinētu politiku pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, telefonsarunā, kas ilga aptuveni stundu, uzsvēra līderi. “Nedēļu pēc prezidenta Makrona brauciena [uz Maskavu un Kijevu] mēs redzam, ka ir zināms pamats cerībai,” teikts Elizejas pils paziņojumā. Baidens solīja vairot pūliņus diplomātiska atrisinājuma labā, taču brīdināja, ka saglabājas Krievijas uzbrukuma iespējamība, kam nekavējoties, ja tas tiks īstenots, sekotu jau sagatavotas soda sankcijas. “Mēs necenšamies destabilizēt Krieviju. Krievijas pilsoņi nav mūsu ienaidnieks,” piebilda ASV prezidents.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs prognozējis, ka Krievijas un rietumvalstu sarunas būs ļoti sarežģītas un tām būs nepieciešama elastība no abām pusēm. Lai gan Maskava nebeidz žēloties, ka Rietumi ignorē Kremļa ultimatīvās prasības, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Putinu izteicies, ka saskatot iespēju sarunu turpināšanai ar Rietumiem.
Kiberuzbrukums Ukrainas ministrijām un bankām
Otrdien noticis kiberuzbrukums vairākām Ukrainas ministrijām un bankām, pavēstījušas Ukrainas varasiestādes. Uzbrukumu rezultātā pārtraukušas darboties vismaz desmit Ukrainas tīmekļa vietnes, arī Aizsardzības, Ārlietu un Kultūras ministrijas, kā arī Ukrainas divu lielāko valsts banku mājaslapas. Lielākās valsts īpašumā esošās bankas “Privatbank” un valsts īpašumā esošās “Oschadbank” klienti ziņojuši, ka bijušas problēmas veikt maksājumus internetā un lietotnēs. “Noguldītāju nauda nav apdraudēta,” teikts Informācijas ministrijas paziņojumā. Ministrija norādīja, ka aiz otrdienas uzbrukuma stāv Krievija. “Iespējams, ka agresors ķēries pie sīkā huligānisma taktikas, jo tā agresīvie plāni pamatā nedarbojas,” teikts paziņojumā. Janvāra vidū kiberuzbrukumā cieta 70 Ukrainas valdības tīmekļa vietnes. Ukraina tā sarīkošanā apsūdzēja Krieviju. Rietumu eksperti brīdinājuši, ka Krievijas uzbrukuma draudu apstākļos nopietnas bažas saistās ar situāciju Ukrainā kiberdrošības jomā.
Eiroparlaments pauž atbalstu Ukrainai
Krievijas agresīvā politika apdraud ne tikai Ukrainas stabilitāti un integritāti, bet arī mieru un drošību Eiropā un noteikumos balstīto starptautisko kārtību, debatēs par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām uzsvēra Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Viņš paziņoja par iniciatīvu, kas top ciešā ES un Ukrainas sadarbībā, proti, līdzekļu devēju konference Ukrainas ekonomikas atbalstam. Eiroparlamenta deputāti aicināja uz vienotu ES rīcību un pauda atbalstu Ukrainai.
Debatēs piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels. “Ietekmes zonu domāšanai vairs nav vietas 21. gadsimtā,” sacīja EK priekšsēdētāja fon der Leiena. “Diplomātija vēl nav izsmēlusi visas savas iespējas, tomēr tagad ir laiks ķerties pie darbiem,” viņa teica, runājot par pēdējiem signāliem no Kremļa. Viņa uzsvēra, ka NATO vēl nav novērojusi Krievijas armijas pārvietošanos prom no Ukrainas. EK priekšsēdētāja brīdināja Krieviju neizmantot enerģētikas jautājumu kā ieroci. Viņa norādīja, ka krīzes mācība ir tāda, ka ES ir jādažādo enerģijas avoti, lai tā nebūtu atkarīga no Krievijas gāzes.
“Tas, kas notiks Ukrainā, noteiks cilvēces nākotni,” sacīja ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Viņš uzsvēra, ka ES dalībvalstis būs vienotas, stājoties pretim Krievijas militārajai agresijai, un pauda viedokli, ka “vienotība ir viens no šīs krīzes nestajiem ieguvumiem”. Viņš atzīmēja, ka ES ir gatava runāt par diplomātisku risinājumu, tomēr vajadzības gadījumā rīkosies, izmantojot sankcijas.
