No Krievijas militārās bāzes uz Ukrainu dodas “humānā palīdzība” 4
Krievija nosūtījusi uz Ukrainu gandrīz trīssimt kravas automašīnas “Kamaz”, kurās, kā tā apgalvo, atrodas humānās palīdzības sūtījumi civiliedzīvotājiem, kas ierauti karadarbībā Ukrainas austrumos esošajā Luhanskas apgabalā. Tiesa, pastāv bažas, ka Krievija plāno humānās palīdzības aizsegā Ukrainas teritorijā nogādāt savus karavīrus, tos uzdodot par “miera uzturētājiem”. Pirmkārt, aizdomas raisa fakts, ka kravas automašīnas ar Krievijas armijas numura zīmēm izbrauca no Piemaskavā esošās militārās bāzes. Otrkārt, Krievija ne tikai nosūtījusi uz Ukrainu humāno palīdzību, bet pie tās teritorijas izvietojusi 45 tūkstošus karavīru. Un, treškārt, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja noliedz Krievijas prezidenta Vladimira Putina iepriekš apgalvoto, ka sūtījums ticis saskaņots ar Sarkano Krustu.
Uzbrukums humānās palīdzības aizsegā
Dienu pirms Krievijas humānās palīdzības konvojs sāka ceļu uz Ukrainu, NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens paziņoja, ka pastāv “liela iespējamība”, ka Krievija iebruks Ukrainā humānās palīdzības aizsegā. “Mēs redzam, ka Krievija veido stāstu un ieganstu šāda veida operācijai. Mēs redzam arī bruņošanos, kas var tikt izmantota šādas nelegālas militārās operācijas īstenošanai Ukrainā,” sacīja militārās alianses ģenerālsekretārs. Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis Andrijs Lisenko vakar apstiprināja, ka pusdienlaikā pie Ukrainas robežas Krievija bija izvietojusi gan 45 tūkstošus karavīru, gan 160 tankus, 1360 bruņutransportierus, 390 artilērijas iekārtas, raķešu “Grad” 150 palaišanas iekārtas un vairāk nekā 200 iznīcinātājus un kaujas helikopterus.
Tikmēr Kremlis solījis, ka humānās palīdzības sūtījumiem nav nekāda sakara ar gatavošanos militāram iebrukumam un karavīri tos nepavadīs. Krievijas ziņu aģentūra “Itar-tass” uzskaita, ka 280 kravas automašīnās, kas vakar sāka ceļu no Maskavas uz Ukrainas pierobežu, atrodas četrsimt tonnu graudaugu produktu, simts tonnu cukura, 62 tonnas bērnu pārtikas, 54 tonnas medikamentu, kā arī 12 tūkstoši guļammaisu un 69 elektrības ģeneratori.
Kaut arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko paudis atbalstu Krievijas apsolītajiem humānās palīdzības sūtījumiem, viņš vienlaikus uzsvēris, ka tie jāpiegādā Sarkanā Krusta un Eiropas Savienības uzraudzībā. Sarkanā Krusta pārstāvji nolieguši, ka tā darbinieki būtu iesaistīti humānās palīdzības gatavošanā no Krievijas uz Ukrainu. Sarunā ar britu laikrakstu “The Daily Telegraph” organizācijas pārstāvis atzina, ka par humānās palīdzības konvoju uzzinājis tikai no ziņu aģentūrām. Savukārt prezidenta Porošenko administrācijas pārstāvis Valērijs Čalijs paziņojis, ka neļaus Ukrainā iebraukt Krievijas automašīnām, piebilstot, ka humānās palīdzības sūtījumi Ukrainā varēs ierasties tikai un vienīgi Sarkanā Krusta automašīnās.
Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas nogalē Ukrainas spēkiem izdevās nepieļaut, ka valsts teritorijā kā humānās palīdzības sūtījumi ierodas Krievijas karavīri.
Sen gatavota ”palīdzība”
Par militāru operāciju īstenošanu humānās palīdzības aizsegā Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs rakstīja jau pērnajā februārī, kad laikrakstā “Vojenno-promišļennij kurjer” apcerēja 21. gadsimtā īstenojamo karadarbību jeb tā dēvēto hibrīda karu. “Viens no veidiem, kā lietot militāru spēku aiz valsts robežām, ir miera uzturēšana. Bez tradicionālajiem pienākumiem viņiem var tikt uzticēti arī specifiski uzdevumi – humānās palīdzības piegāde, glābšanas, evakuācijas un sanitārās operācijas,” rakstīja Gerasimovs.
Krievijas prezidenta Putina bijušais padomnieks ekonomikas jautājumos Andrejs Ilarionovs sarunā ar Ukrainas interneta vietni “gordonua.com” skaidroja, ka ar “humānās misijas” palīdzību Putins cenšas “legalizēt agresiju”. “Tā dēvētā humānā konvoja un “miera uzturētāju” ievešana ir viens no posmiem svešu teritoriju sagrābšanas kampaņā. Sākumā svešā teritorijā uzdarbojas diversanti un teroristi, pēc tam kļūst skaidrs, ka viņi nespēj pretoties tās valsts bruņotajiem spēkiem, kurā viņi darbojas, un tāpēc viņiem palīgā steidzas tā saucamie miera uzturēšanas spēki, “humānā misija”. Šāds scenārijs ir labi zināms, šo metodi agresors izmantojis atkārtoti – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Piedņestrā,” skaidroja Ilarionovs.
Cīnās par Doņecku un Luhansku
Krievijas humānā palīdzība uz Ukrainu nosūtīta laikā, kad Kijeva gūst aizvien lielākus panākumus cīņā ar prokrieviskajiem teroristiem. Ukrainas armijas pārstāvji atklājuši, ka šobrīd vēl teroristu kontrolētajā Doņeckā sākti pretterorisma operācijas pēdējie posmi. “Mūsu spēki ir pilnībā atšķēluši Doņecku no Luhanskas. Mēs mēģinām atbrīvot abas pilsētas, bet labāk pirmo atbrīvot Doņecku. Tā ir daudz svarīgāka,” skaidroja Ukrainas armijas pārstāvis Lisenko. Tikmēr tā dēvētā “Azov” bataljona komandieris Andrijs Beļeckis sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” norādīja, ka Doņeckas atgūšana būs ļoti “sarežģīta un sāpīga”, paredzot, ka pilsētas atbrīvošana varētu ilgt vairākas nedēļas.
