Krieviju uztrauc NATO “militārās infrastruktūras” tuvošanās tās robežām 6
Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs intervijā ziņu aģentūrai “RIA Novosti” atklāja, ka padomes ietvaros darbu sākusi īpaša darba grupa, kurai ir uzdots izstrādāt izmaiņas valsts militārajā doktrīnā, lai tā atbilstu pašreizējai drošības situācijai. Paredzams, ka izmaiņas Krievijas militārajā doktrīnā tiks veiktas līdz gada beigām, un tās, pēc Popova vārdiem, būs saistītas ar “draudiem Krievijai, kuri radušies “arābu pavasara”, bruņotā konflikta Sīrijā, kā arī dēļ situācijas Ukrainā”.
Atbilde NATO aizsardzības pasākumiem
Popovs neslēpa, ka labojumi doktrīnā ir arī atbilde NATO un ASV lēmumiem palielināt savu klātbūtni Austrumeiropā. “NATO dalībvalstu militārā infrastruktūra tuvojas Krievijas robežai,” norādīja Popovs, paskaidrojot, ka NATO darbības ir viens no “galvenajiem ārējiem draudiem” Krievijai. “NATO plānotās darbības ir pierādījums ASV un NATO līderu vēlmei turpināt ar Krieviju attiecību saspīlēšanas politiku,” intervijā “RIA Novosti” paziņoja Popovs. Tiesa, konkrētības par to, ko nozīmēs gaidāmās izmaiņas doktrīnā, Popova sacītajā izpalika.
NATO paziņojusi par plāniem izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kurai būs uzdevums aizsargāt aliansē ietilpstošās Austrumeiropas valstis no iespējamas Krievijas agresijas. Nedēļas sākumā NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens apstiprināja, ka Krievijas agresija Ukrainā rosinājusi militāro aliansi izveidot jaunu ātrās reaģēšanas vienību ar aptuveni četriem tūkstošiem karavīru tās sastāvā. “Trieciengrupu sabiedrotie nodrošinās rotācijas kārtībā, un tajā tiks iekļauti vairāki tūkstoši karavīru, kuri ar gaisa, jūras un sauszemes spēku atbalstu būs gatavi reaģēt tur, kur nepieciešams,” paziņoja alianses ģenerālsekretārs. Viņš pastāstīja, ka šādas vienības izveidei būs nepieciešams attīstīt “uzņemošās valsts” infrastruktūru. “Mēs izskatīsim iespēju uzlabot nacionālās infrastruktūras. Tas varētu ietvert lidlauku un ostu attīstīšanu, ja radīsies nepieciešamība,” sacīja Rasmusens. Tiesa, viņš atteicās minēt gan to, cik daudz karavīru šo pasākumu ietvaros vienlaicīgi tiks izvietoti Austrumeiropā, gan to, cik bāzēs viņi darbosies. Par šīm detaļām dalībvalstu vadītāji vienošoties Velsā gaidāmajā divu diena samitā, kas sāksies rīt. Rasmusens uzsvēra, ka šie plāni nebūs pretrunā 1997. gadā parakstītajam NATO–Krievijas līgumam, kas aizliedz pastāvīgu militāro bāzu izvietošanu Eiropas austrumos un vidienē.
Putins draud ieņemt Kijevu
Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs asi izteicies par Itālijas laikrakstā “La Repubblica” publiskoto informāciju, ka Kremļa saimnieks telefonsarunā Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Barozu aizrādījis: “Ja es gribēšu, es ieņemšu Kijevu divās nedēļās.” Nenoliedzot, ka Putins teicis šādus vārdus, Ušakovs sūkstījās, ka tie bijuši izrauti no konteksta un ka telefona sarunas apspriešana neatbilst diplomātiskajai praksei. “Tā nav nopietnas politiskās figūras cienīga rīcība,” kritizējot Barozu par sarunas atstāstīšanu, sacīja Putina palīgs.
Itālijas laikraksta versiju par Putina un Barozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecinājis britu avīzes “Financial Times” Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels. “Augsta ranga ES amatpersona apstiprina – Putins sacījis Barozu, ka viņš varētu būt Kijevā divu nedēļu laikā, ja tiešām gribētu iekarot Ukrainu,” tviterī paziņoja Špīgels. Vācijas kanclere Angela Merkele ES apspriedē bijusi sadusmota un sašutusi par Putina rīcību, kurš nav izpildījis saistības, kuras uzņēmies pēdējo sarunu gaitā ar Berlīni”, norāda itāļu laikraksts.
Savukārt kaujās Ukrainas austrumos panākumus guvuši teroristiskie grupējumi, kuri saņēmuši Krievijas armijas palīdzību. Ukrainas armijas vienības bijušas spiestas atkāpties no savām pozīcijām kā Luhanskas un Doņeckas apgabalā, tā netālu no stratēģiski svarīgās Mariupoles pilsētas. Ukrainas armija paziņojusi, ka tā arī bijusi spiesta atstāt Luhanskas lidostu, kurai uzbrukuši Krievijas armijas tanki. Savukārt Minskā bez panākumiem noslēgušās sarunas starp Ukrainas, Krievijas un teroristu pārstāvjiem.
