Māris Antonevičs: Maskava nosaka likmes 16
Pirms dažām dienām pie Latvijas robežas esot manītas 16 Krievijas armijas lidmašīnas. Tas esot rekords, līdz šim tik liels iznīcinātāju skaits nebija konstatēts. Tikmēr Ukrainas austrumos parādījušies tanki, un ir aizdomas, ka tie slepus ievesti no Krievijas. Dažādas militāras aktivitātes ar Krievijas līdzdalību joprojām ir Latvijas plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā un tiek atspoguļotas visos sīkumos, kamēr mazāk brutāli ietekmes paplašināšanas mēģinājumi dažreiz vairs nešķiet pat uzmanības vērti. Lai gan vajadzētu būt otrādi – ja militārs uzbrukums Latvijai ir mazticams (un to mums nepārtraukti atgādina gan eksperti, gan politiķi, gan Rietumu sabiedrotie), tad politisko ietekmi Maskava nešaubīgi centīsies paplašināt. Vienkāršākais veids, kā to var izdarīt leģitīmi, ir parlamenta vēlēšanas, un mums Saeimas vēlēšanas būs jau pēc nepilniem četriem mēnešiem. Bet tūlīt pēc tam – Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības padomē, kur Krievija saskata iespēju mainīt ES ārpolitisko nostāju. Otrreiz tādas izdevības tik drīz var nebūt, jo diez vai Luksemburgai vai Nīderlandei, kas būs nākamās prezidējošās valstis pēc Latvijas, situācija Austrumeiropā būs galvenā rūpe. Tā dēvētajai ES “Austrumu partnerībai” (sadarbības programma ar valstīm, kas agrāk atradās PSRS sastāvā – Ukrainu, Moldovu, Gruziju u. c.) galveno uzmanību veltīja Jāņa Urbanoviča maija nogalē rīkotais “Baltijas forums”. Sabraukušie Krievijas eksperti kritizēja ES politiku, vainoja to Ukrainas krīzē, aicinot nākotnē pārskatīt “Austrumu partnerību” un daudz vairāk respektēt Krievijas intereses. Jāatzīst gan, ka grūti to iedomāties pēc Ukrainas notikumiem, kur Krievija ir vienkārši uzspļāvusi visas pārējās pasaules viedoklim.
Taču latviešiem adresētu pamācību formā Krievijas intereses avīzē “Vesti” nupat izklāstījusi Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta (galvenā Krievijas diplomātu “kalve”) profesore un Krievijas Politikas zinātņu asociācijas prezidente Oksana Gamana-Golutvina, kura avīzē nodēvēta par “galveno Krievijas politoloģi”. Vispirms veltījusi savu devu pieminētās “Austrumu partnerības” kritikai, O. Gamana-Golutvina pāriet pie Saeimas vēlēšanu scenāriju izklāsta: “Ja vēlēšanās uzvarēs vai, pareizāk sakot, valdošo koalīciju izveidos pašreizējā varas partija “Vienotība”, tad, visticamāk, oficiālā Rīga kopēs Lietuvas prezidentūru ES ar visām no tā izrietošajām sekām. (..) Tādā gadījumā Latvijā strauji pieaugs politiskā spriedze, ko pavadīs neomakartisma (makartisms – 20. gadsimta 50. gados ASV īstenota politika, kas izpaudās, administratīvi vajājot komunistiski un kreisi noskaņotus amerikāņus; nosaukta radikālā antikomunista Džozefa Makartija vārdā. – M. A.) garā ieturētas pretenzijas pret opozīciju, krievvalodīgo un nepilsoņu stāvokļa pasliktināšanās, krievvalodīgo mediju ierobežošana, specdienestu ietekmes pieaugums politiskajā procesā un tamlīdzīgi. Situāciju varētu mīkstināt, ja valdošajā koalīcijā iekļaus “Saskaņas centru”. Pat ja “SC” paņems koalīcijā kā “jaunāko brāli” ar otršķirīgiem ministru amatiem, tas tomēr mīkstinās Latvijas politiku pret Krieviju un padarīs “Austrumu partnerības” politiku mazāk konfrontējošu. Protams, ja “SC” pats spētu veidot valdību, piesaistot citas partijas, bet saglabājot vadošo lomu, var sagaidīt daudz pragmatiskāku un izsvērtāku attieksmi pret Krieviju.” Tālāk profesore spriež, ka “Saskaņas” nākamie partneri varētu būt “jaunās partijas”. Protams, politiskie konkurenti darīšot visu, lai “aizbiedētu latviešu vēlētāju no “SC”…
Vēlēšanu kampaņa sākusies!
