Māris Antonevičs: Maskava neapmierināta, Lembergs arī 5
Balsojums par Krišjāņa Kariņa valdību un tam sekojošās varas pārņemšanas ceremonijas, protams, šonedēļ bija uzmanības centrā. Tomēr vienlaikus interesanti vērot arī dažādas attālinātas reakcijas, kas to visu pavada.
Piemēram, “sakritības pēc” nupat dažādos medijos parādījās plašas intervijas ar līdzšinējiem Zaļo un zemnieku savienības ministriem, kuriem tūlīt būs jāsēžas opozīcijā.
Strukturāli tās veidotas ļoti līdzīgi, ar gandrīz vienādu vēstījumu. Vispirms ir garāks stāsts par daudziem labajiem darbiem, kurus viņiem izdevies paveikt par spīti dažādām grūtībām. Piemēram, bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis esot palielinājis ostu kravu apjomu un Rīgas lidostas pasažieru skaitu, un pat savedis kārtībā “70% valsts galveno autoceļu” (intervijā “NRA”).
Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola “atvērusi” gāzes tirgu, ierobežojusi ātros kredītus un īstenojusi nodokļu reformu (intervijā TVNET). Te, protams, ir jautājums, cik no sasniegumiem ir paša ministra ieguldījums, cik – labvēlīgu apstākļu sakritība un priekšgājēju darba rezultāts.
Nevajag piemirst, ka ZZS valdība “iekrita” ekonomiskās augšupejas periodā un tas vispār ir ļoti pamācoši – kā šādos apstākļos var zaudēt varu. Savukārt attiecībā pret jauno valdību intervijās iezīmējas saudzējoši bažīga retorika – ko nu tagad tie jaunie ar mūsu lieliski uzcelto smilšu pili darīs, ka tikai nesabradā visus skaistos tornīšus un arkas. Tomēr kopumā topošie opozicionāri pret jauno valdību ir pat ļoti iecietīgi. “Saka tā – kā ratus iestumsi, tā brauksi.
Tas iestumšanas process tiešām ir tāds sarežģīts, kā pa grubuļainu ceļu. Bet es ceru, ka tad, kad valdība sāks strādāt, tad varbūt vairāk politiķi sarīvēsies un sapratīs, ka solījumi ir jāpilda, tas prasīs daudz pacietības, sadarbību un cieņu vienam pret otru,” klāsta D. Reizniece-Ozola. Arī U. Augulis ir saprotošs: “Es neesmu pret jaunu politiķu ienākšanu politikā. Jauniem politiķiem politikā ir jānāk. Bet – tas viss ir jādara saprātīgi. Jādara tā, lai tas ir Latvijas interesēs.”
Tāda sajūta, ka ZZS pārstāvji Saeimā rēķina – pašlaik drīzāk ir pārejas periods, īstā valdīšana būs vēlāk, nevajag šobrīd pārsteigties ar asiem vārdiem. Tas stipri kontrastē ar to, kā jau tagad uzvedas tāds labi zināms ZZS politiķis kā Aivars Lembergs.
“Latviju vadīs ārzemnieks, viņam būs dubulta pilsonība. Viņš jebkurā brīdī var aizbēgt uz savu fāterlandi. Tā ir zaimošana!”
šo Lemberga plosīšanos radio “Baltcom” pārpublicējuši daudzi krievvalodīgie interneta portāli. Lai gan nekā jauna. Ventspils politiķis, kā ierasts, pienes savu ūdens spainīti Krievijas propagandas dzirnavām, kas attiecībā uz jauno valdību un premjeru jau noregulējušas vajadzīgo toni. Vislabāk to raksturo portāla “vesti.lv” virsraksts: “Latvijā tauta neko nenosaka. Valdību veido amerikāņi.”
Un tas nav tikai tēlains raksta nosaukums. Tālāk tekstā tieši norādīts, ka lēmums par “Vienotības” veidošanu esot pieņemts ASV vēstniecībā Rīgā, Samnera Velsa ielā. Bet Kariņš izvēlēts tāpēc, ka viņš dzimis Delavēras štatā ASV. “Kariņa personiskās saites ar Ameriku un viņa partijas saites ar ASV vēstniecību – lūk, kam ir nozīme Latvijas “demokrātijā”.
Ja noteicošais būtu tautas griba, valdības veidošana tiktu uzticēta lielākajai Saeimas frakcijai. Bet krievvalodīgo “Saskaņu” uzreiz atstūma no dalības koalīcijā,” tas ir galvenais citāts, kas izsaka visu būtību – tāds kā Krievijas politisko mērķu un vienlaikus vilšanās koncentrāts dažos teikumos.
Un ko tad “Saskaņa”? Tai jau nekas cits neatliek kā politiski pieklājīgā formā atkārtot Maskavas pozīciju.
Lūk, fragments no “Saskaņas” deputāta Borisa Cileviča pārdomām interneta sociālajā tīklā “Facebook”: “Būdams amerikānis, Kariņš principā nezina daudzas būtiskas Latvijas īpatnības, nesaprot valsti, kuru domā vadīt. Šajā ziņā viņš ir tāda kā “Vaira nabagiem”. Būdama prezidente, Vaira Vīķe-Freiberga nodarbojās tikai ar moralizēšanu un sevis reklamēšanu uz ārpusi, bet, kad epizodiski centās izteikties par iekšpolitikas jautājumiem, nekas prātīgs no tā neiznāca. Toreiz valdošajām partijām tas bija pa prātam. Premjera pienākumi ir citi, taču šķiet, ka no Kariņa tiek gaidīta līdzīga uzvedība. Turklāt cer, ka viņam būs vieglāk “atrisināt” sarežģītās situācijas ar stratēģisko partneri ASV.”
Maskava neapmierināta, Lembergs arī… Varbūt tomēr būs izdevies izveidot jēdzīgu valdību.
