Maskavā maršē pret Putinu 0
“Krieviju bez Putina”, “Krievija būs brīva”, “Mēs esam vara”, “Šī ir mūsu pilsēta” – ar šādiem saukļiem vakar Maskavā aizritēja Kremļa opozīcijas rīkotā protesta akcija “Miljonu maršs”.
Krievijas galvaspilsētas centrālās ielas vērienīgā gājienā piepildīja desmitiem tūkstošu cilvēku no dažādām politiskajām un sabiedriskajām organizācijām – viņu vidū gan labējie, gan kreisie, gan mērenie. Protesta akciju, kas bija pirmā tik liela apmēra kopš prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas amatā, opozicionāri sarīkoja visnotaļ simboliskā datumā. 1990. gada 12. jūnijā Krievijas parlaments formāli paziņoja par neatkarību no Padomju Savienības, un valstī šī diena ir brīvdiena. Vakardienas protestā tās dalībnieki pieņēma manifestu “Brīva Krievija”, kurā prasa sarīkot jaunas parlamenta un prezidenta vēlēšanas, kā arī izmainīt konstitūciju, lai liegtu vienai personai kandidēt uz prezidenta amatu vairāk par diviem termiņiem.
Uzbrūk neatkarīgajiem medijiem
Dienu pirms “Miljonu marša” Krievijas likumsargi veica kratīšanu vismaz desmit opozīcijas līderu mājvietās. Pēc kratīšanas viens no opozīcijas līderiem blogeris Aleksejs Navaļnijs Krievijas medijiem atklāja, ka policisti aiznesuši viņa datoru, atmiņu kartes un kompaktdiskus, kuros atradušās arī viņa bērnu fotogrāfijas, ziņo interneta vietne “Newsru.com”. Opozīcijas līderu māju kratīšanā piedalījās vairāk nekā simts policistu. “Acīmredzot Krievijā noticis tās vēsturē lielākais noziegums,” ironizēja Navaļnijs. Viņam kopā ar citiem opozicionāriem – Iļju Jašinu un Sergeju Udaļcovu – vakar bija jāierodas Maskavas policijā uz nopratināšanu. Visticamākais, likumsargi tādējādi mēģināja izjaukt viņu dalību protesta akcijā. Udaļcovs uz nopratināšanu neieradās. Viņa pārstāvis Krievijas medijiem šādu soli skaidroja ar to, ka kreisā spārna līderis ir “Miljonu marša” viens no organizētājiem un viņam tajā jāpiedalās, lai nodrošinātu, ka akcija nepārvēršas vardarbībā.
Tieši pirms protesta akcijas sākuma vairākām opozīcijas interneta vietnēm uzbruka hakeri. Tika apturēta opozīciju atbalstošā interneta televīzija “Dozhd TV” darbība, neatkarīgās radiostacijas “Eho Moskvi” mājaslapa, arī laikraksta “Novaja gazeta” interneta vietnes darbība vakar bija traucēta.
Par gājiena norisi tā dalībnieki informēja sociālajā mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Tur kāds aktīvists rakstīja, ka viena kundze aicinājusi gājienā piedalīties arī ielu malās stāvošos policistus. Viņi atbildējuši ar nosmiešanos. Citi pasmējušies par varasiestāžu aplēsēm par gājiena dalībnieku skaitu.
Pret uzurpatoriem
Gājiens pa Maskavas centru noslēdzās fiziķa Saharova vārdā nosauktajā laukumā. No tur uzstādītās skatuves protestētājus uzrunāja teju visi opozīcijas līderi – Boriss Ņemcovs, partijas “Taisnīga Krievija” parlamenta deputāts Ļevs Ponomorjovs, Navaļnija pārstāve, Udaļcovs un vairāki citi. Udaļcovs pat paziņoja, ka vakardienas akcijā piedalījušies vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku. Kāds demonstrantu nestais plakāts vēstīja: “Nē 1937. gadam”. Tādējādi tiek vilktas līdzības ar gadu, kad kulmināciju sasniedza asiņainās Staļina represijas.
“Deviņdesmito gadu sākumā nedomāju, ka mūsu valstī jebkad atgriezīsies tik bargas represijas,” sarunā ar raidsabiedrību BBC sacīja Kremļa opozicionāre Ksenija Sobčaka, kura savulaik bija Putina politikas piekritēja. Tiesa, vakardienas demonstrācijā viņa nepiedalījās, jo bija izsaukta uz nopratināšanu policijā.
Uz protesta akciju neieradās arī Navaļnijs un Jašins.
Tikmēr Ņemcovs uzrunā aicināja demonstrantus saglabāt protestu miermīlīgo dabu un neiesaistīties sadursmēs ar likumsargiem. “Mums jāatbrīvo vara no uzurpatoriem,” pūlim sacīja Ņemcovs. Viņš arī skaidroja, ka valsts pašreizējās ekonomikas pamati ir ļoti vāji, jo tos tur tikai naftas cenas. “Kad tās kritīs, sociālā spriedze pieņemsies spēkā,” sacīja opozīcijas līderis, norādot, ka valsts vairs nespēs maksāt pensijas, algas skolotājiem, valsts sektorā strādājošajiem. “Mēs negribam pieļaut šādu situāciju,” uzsvēra Ņemcovs. Tāpēc opozicionāri protesta akcijā pieņēma manifestu, kurā aicināja valstī sarīkot jaunas parlamenta un prezidenta vēlēšanas, izmainīt konstitūciju.
